Masu ekonomiskā migrācija no Austrumeiropas uz turīgākām valstīm ir nākusi par labu tieši imigrantus uzņēmušajām valstīm, bet kavējusi izaugsmi viņu izcelsmes valstīs, trešdien norādīts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) diskusiju piezīmēs. «Darbaspēka aizplūšana ir tendēta samazināt izcelsmes valstu IKP (iekšzemes kopproduktu) uz vienu iedzīvotāju, ietekmes apjomam esot atkarīgam no (..) migrantu vecuma un prasmju klāsta,» norādīts SVF piezīmēs.
Kopš komunistiskās iekārtas sabrukuma Austrumeiropu pametuši gandrīz 20 miljoni cilvēku, kas ir apmēram 5,5% no kopējā iedzīvotāju skaita, norādīts piezīmēs, kas gan nepauž SVF oficiālo viedokli.
«Ņemot vērā ievērojamo kvalificēto emigrantu īpatsvaru, tas, domājams, nāca par labu lielākajām saņēmējvalstīm ES (Eiropas Savienībā) un tādējādi arī visai ES,» pausts ziņojumā.
Noskaidrots, ka masu emigrācija no Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas laikā no 1995. līdz 2012.gadam samazinājusi šī reģiona ekonomikas pieaugumu vidēji par septiņiem procentpunktiem.
Kvalificētā darbaspēka masu emigrācija «veicināja fiskālo slogu», kas radās no nodarbināto un nenodarbināto cilvēku izkropļotās proporcijas.
Ziņojumā arī brīdināts, ka labi izglītotu cilvēku aizplūšana var palēnināt progresu un inovācijas to izcelsmes valstīs.
Ziņojumā atzīts, ka emigrantu uz mājām sūtītā nauda ir daļēji mazinājusi emigrācijas negatīvās sekas, tomēr arī brīdināts, ka šie sūtījumi varētu graut to saņēmēju darba ētiku.
SVF piezīmēs arī uzsvērts, ka emigrācijas negatīvā ietekme uz IKP pieaugumu turpināsies, ja prognozes par migrāciju līdz 2030.gadam ir patiesas. Kopējais ekonomikas zaudējums varētu sasniegt pat 9%.
Vissmagāk emigrācijas zaudējumus varētu izjust Baltijas valstis, Bulgārija un Rumānija. Savukārt tās reģiona valstis, kas pašas saņem imigrantus, tostarp Čehija, Krievija un Ungārija, varētu gūt ekonomisku labumu, uzsvērts ziņojumā.
Ziņojumā arī plašas emigrācijas skartās valstis aicinātas spert soļus, lai ierobežotu cilvēku aizplūšanu un piesaistītu kvalificētus darbiniekus no citām valstīm.
