Neraugoties uz jūras kravu pārvadājumu kritumu Latvijas lielajās ostās, Mērsragā šī gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar apgrozījumu attiecīgajā laika periodā gadu iepriekš vērojams kravu pieaugums par 7%.
Jaunu kravu piesaiste – ilgstošs darbs
Par vienu no Mērsraga ostas panākumu atslēgām var uzskatīt ostā apstrādāto kravu dažādību – ja kāda iemesla dēļ apsīkst viena veida kravas, ostā aktualizējas citu kravu pārkraušana. Kā vēl viens būtisks aspekts jāmin fakts, ka ostā tiek apstrādātas gan importētās, gan eksportētās kravas. Piemēram, vienu no lielākajiem eksporta apjomiem sastāda papīrmalka, savukārt zāģbaļķi Mērsraga ostā ienāk no Krievijas, Skandināvijas un Igaunijas. Tālāk tie nokļūst Latvijas kokrūpniecības uzņēmumos.
Tāpat tiek ievests sāls un akmens šķembas, bet izvesta celulozes šķelda, granulas, kūdra, smilts, un sākusies arī kurināmās šķeldas pārkraušana. Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika uzsver: «Jaunu kravu piesaiste ostai ir ilgs un sarežģīts process. Tāpēc esmu pateicīgs Latvijas komersantiem par spēju atrast ārvalstu noieta tirgus Latvijas kravām, šobrīd aktualizējušies kurināmās šķeldas eksporta pārvadājumi.»
ISO sertifikātam ir nozīme
2016. gada martā Bureau Veritas auditorkompānija veica kārtējo Mērsraga ostas pārvaldes kvalitātes vadības sistēmas pārsertifikācijas auditu. Audita rezultāti liecina, ka Mērsraga osta atbilst starptautiskajam standartam ISO 9001:2009. «Pastāvīga tiekšanās pēc pārvaldības sistēmas pilnveidošanas ir ciešā saistībā ar ostas pārvaldes vīziju kļūt par reģiona kravu pārvadājumu un ekonomiskās aktivitātes centru. ISO sertifikātu atzinīgi vērtē arī ārvalstu sadarbības partneri, kuriem tas kalpo par drošības garantu mūsu ostas ilgtspējai un labai pārvaldības praksei,» uzsver Jānis Budreika.
Ar jahtām un karakuģiem
Lai arī Mērsraga ostas prioritāte ir kravu pieņemšana un nosūtīšana, sava vieta šeit ir arī jahtām un karakuģiem, kuri šogad starptautisko mācību Baltic Fortress laikā jau otro reizi ieradās mazajā Latvijas ostā. Pirmo reizi Mērsrags NATO karakuģus uzņēma pirms pieciem gadiem. Abas reizes ostas pārvalde ir saņēmusi atzinīgus vārdus par ritmisku un organizētu pasākuma norisi, kurā ir bijusi vieta gan nopietnam mācību darbam, gan oficiālām tikšanās reizēm, gan izklaidei ar vietējo iedzīvotāju iesaistīšanu. Kara kuģu apskate, tāpat kā organizētās sportiskās aktivitātes un balle ar populāriem mūziķiem, iedzīvotājos izraisīja patiešām lielu interesi.
Savukārt runājot par jahtu ostu, pārvaldnieks vēsta: «Šajā jomā Mērsraga ostā strādā divi komersanti, kuri ir daļēji izbūvējuši jahtu ostas infrastruktūru. Jāatzīst, ka vēl ir daudz jādara, lai mēs spētu nodrošināt visu pieaugošo pieprasījumu. Taču domāju, ka tuvākajos gados arī šī ostas daļa tiks pilnveidota un attīstīta.»
Iesaistās pārrobežu projektā
Par jaunu lēcienu Baltijas jūras mazo ostu savstarpējā integrācijā un tehnoloģiju jomā var uzskatīt uzsākto Interreg Central Baltic atbalstīto projektu Smart Port, kurā ir iesaistījušās vairākas Latvijas mazās ostas, tostarp Mērsrags, kā arī Igaunijas un Skandināvijas valstu mazās ostas. Šis projekts pavērs iespēju mazajām ostām izveidot vienotu informācijas sistēmu un platformu interneta vidē, kā arī veikt tīri praktiskus uzlabojumus. Tostarp Mērsraga ostā ieplānota apgaismojuma uzlabošana, caurlaižu sistēmas pilnveidošana, ostas drošības sistēmas pilnveidošana. Kopējās investīcijas ir vairāk nekā 100 tūkstošu eiro. Vaicāts, vai osta jūtas pietiekami spēcīga, lai uzņemtos līdzfinansējuma daļu, Jānis Budreika ir pārliecināts: «Visas ekonomiskās problēmas esam pārvarējuši un kaut vai šodien – pirms noteiktā termiņa varam atdot valsts galvoto kredītu. Līdz ar to mums nav pamata bažām, ka ES atbalstītā projekta līdzfinansējuma daļa, kas ir tikai 15% no kopējās summas, mums varētu radīt problēmas.».
