Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un jaunā premjera Binali Jildirima vadītā valdība enerģiski ķērusies pie beidzamajos gados sabojāto ārpolitisko attiecību uzlabošanas. Par būtisku kursa maiņu liecina šīs nedēļas notikumi – vienošanās par diplomātisko attiecību atjaunošanu ar Izraēlu, atvainošanās Krievijai par pagājušā gada novembrī notriekto kara lidmašīnu, izteikumi par attiecību normalizēšanu ar Ēģipti. Politologi spriež, ka mainīt ārpolitiskās prioritātes Turciju piespiedusi nonākšana relatīvā izolācijā.
«Es uzskatu, ka mēs strauji normalizēsim attiecības ar Krieviju, mainot pašreizējo situāciju, kas nav abu valstu interesēs,» pirmdienas vakarā paziņojis R. T. Erdogans. Jau pirms tam kļuva zināms, ka viņš Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nosūtījis vēstuli, kurā, pēc V. Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova vārdiem, pausta atvainošanās par Sīrijas operācijā iesaistītā krievu bumbvedēja Su-24 notriekšanu pagājušā gada 24. novembrī. Šis incidents noveda pie tā, ka Krievija noteica ekonomiskas sankcijas pret Turciju, cita starpā radot ievērojamus zaudējumus Turcijas tūrisma industrijai un lauksaimniekiem. Vakar D. Peskovs sarunā ar RIA Novosti paziņojis, ka Turcijas līderis «spēris ļoti svarīgu soli attiecību uzlabošanai, taču nepieciešami arī nākamie soļi, un problēmu neizdosies atrisināt pāris dienu laikā». Citiem vārdiem sakot, Kremlis, šķiet, ir sajutis, ka attiecību normalizēšana pašlaik vairāk nepieciešama Turcijai, un ir gatavs no tās izspiest visas iespējamās dividendes.
«Mūsu mērķis ir atjaunot attiecības ne tikai ar Krieviju un Ēģipti, bet visām Vidusjūras un Melnās jūras reģiona kaimiņvalstīm,» vakar, uzstājoties valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) sanāksmē, paziņojis B. Jildirims. AFP norāda, ka faktiski tas varētu nozīmēt atgriešanos pie šā gadsimta pirmajā desmitgadē realizētās Turcijas ārpolitikas, kuras galvenais moto bija «nulle problēmu ar kaimiņvalstīm». Kopš 2010. gada R. T. Erdogana vadītā Turcija bija darījusi visu iespējamo, lai šādas problēmas parādītos. Sākumā, izprovocējot skandālu ar Gazas joslas blokādes pārraušanu, tika sabojātas attiecības ar Izraēlu, vēlāk Turcija aktīvi iejaucās tā sauktā Arābu pavasara notikumos, enerģiski atbalstot ar organizāciju Musulmaņu brālība saistītos islāmistus Ēģiptē un Tunisijā, kā arī prezidenta Bašara Asada pretiniekus Sīrijā. Politologi sprieda, ka R. T. Erdogans vēlas padarīt Turciju ne tikai par reģionālu, bet globālu lielvalsti, atgūstot tās ietekmi visā kādreizējās Osmaņu impērijas teritorijā. Turcijas nacionālistu opozīcija jau labu laiku uzsver, ka šis nodoms ir izgāzies, norādot, ka «Turcijai ir nevis nulle problēmu ar kaimiņvalstīm, bet nulle kaimiņvalstu, ar kurām nebūtu problēmu».
Džordžtaunas universitātes profesore Brenda Šafere norādījusi, ka Turcija, šķiet, sākusi pārvērtēt savas ārpolitiskās prioritātes. «Gan Izraēlas, gan Krievijas gadījumā praktiskā reālpolitika ņēmusi virsroku pār ideoloģiskajiem apsvērumiem. Patiesību sakot, jau gadu desmitiem ilgi starp Turciju un Izraēlu nav bijušas nekādas domstarpības, bet abām valstīm ir kopējas intereses. Un tas pats attiecas arī uz Krieviju,» viņa sacījusi intervijā Reuters. Tajā pašā laikā R. T. Erdogana politiskie pretinieki uzskata, ka tas ir tikai kārtējais taktiskais autoritārā valdnieka manevrs. Atsalums attiecībās ar ASV, kas atbalsta kurdu kaujiniekus Sīrijā un Irākā, kā arī Eiropas Savienību (cerētais bezvīzu režīms nav saņemts, Vācijas Bundestāgs oficiāli atzinis armēņu genocīdu Pirmā pasaules kara gados, Lielbritānijas referendumā viens no izstāšanās piekritēju argumentiem bija tas, ka ES drīz varētu iestāties arī Turcija) licis viņam steidzami meklēt citus – vecos sabiedrotos.
Reuters gan vērš uzmanību uz to, ka vienošanās par diplomātisko attiecību atjaunošanu ar Izraēlu nav bijis nedz vienas nedēļas, nedz pat mēneša laikā risināms jautājums, jo nosacīts aukstais karš abu valstu attiecībās valdīja kopš 2010. gada maija, kad Izraēlas īpašo uzdevumu vienības lietoja spēku, lai apturētu zem Turcijas karoga peldošo kuģi Mavi Marmara, kuru Ankaras varas iestāžu iedvesmotie aktīvisti mēģināja izmantot, lai sasniegtu Gazas joslas piekrasti. Šajā incidentā gāja bojā 10 Turcijas pilsoņu, pēc kā tika iesaldētas abu valstu diplomātiskās, ekonomiskās un militārās attiecības un bijušie sabiedrotie kļuva par nikniem ienaidniekiem. Pirmdien tika paziņots par attiecību atjaunošanu, bet vakar Turcijas un Izraēlas ārlietu ministriju pārstāvji oficiāli parakstīja attiecīgu vienošanos. Turcija ir sagaidījusi oficiālu atvainošanos no Izraēlas un solījumu, ka incidentā bojā gājušo tuviniekiem tiks izmaksāta 20 miljonu dolāru liela kompensācija – apmaiņā Turcija apņēmusies atsaukt Hāgas starptautiskajā krimināltiesā iesniegto prasību pret Izraēlas karavīriem. Līdz šim Turcija bija uzstājusi arī uz to, lai Izraēla atceltu Gazas joslas blokādi. Šī prasība, protams, pilnībā nav izpildīta, taču Izraēla piekritusi tam, ka Turcijai būs vienkāršāk sniegt humāno palīdzību Gazas joslas iedzīvotājiem un realizēt šajā reģionā vairākus projektus, kas saistīti ar ūdensapgādes un elektroenerģijas piegādes atjaunošanu, kā arī slimnīcu rekonstrukciju. Paredzēts, ka piektdien Ašdodas ostā ieradīsies pirmais Turcijas kuģis ar 10 000 tonnām humānās palīdzības, kas pēc tam tiks nogādāta Gazas joslā. Tikmēr Izraēla neslēpj, ka to visvairāk interesē attiecību uzlabošanas ekonomiskais aspekts. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu izteicies, ka valsts vēlas pēc iespējas ātrāk uzsākt Vidusjūras austrumos esošo gāzes atradņu izstrādāšanu, bet iegūto gāzi uz Eiropu visērtāk būtu eksportēt caur Turciju.
