Lielbritānijai aizejot no Eiropas Savienības (ES), ideja par Eiropas Enerģētikas savienību nesabruks, uzskata enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
Viņš norādīja, ka ideju par Eiropas Enerģētikas savienību lielā mēra diktēja tieši kontinentālās Eiropas vajadzības, taču enerģētika vienmēr bijis viens no būtiskākajiem sektoriem, kas ES idejas par ciešāku integrāciju un sadarbību ir virzījis.
Pēc Āboltiņa teiktā, lai gan Lielbritānijas izstāšanās no ES varētu atstāt ietekmi uz enerģijas tirgu integrāciju politiskā un ideoloģiskā līmenī, enerģētikā dominē pragmātiskā puse – tehniskā līmenī lielām izmaiņām nevajadzētu būt, jo pati Lielbritānija līdz šim jau darbojusies pietiekami autonomi lēmumu pieņemšanā enerģētikas jautājumos un būs ieinteresēta tirgoties un nodrošināt sevi ar enerģiju arī turpmāk.
Eksperts par piemēru minēju Norvēģiju. Lai gan tā nav nav ES dalībvalsts, Norvēģija enerģētikas jomā ir cieši integrēta Eiropā.
Vienlaikus viņš neizlēdza iespēju, ka, risinot sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES, varētu tikt atrunāti nosacījumi, uz kuru pamata Lielbritānija būtu pilntiesīga Eiropas Enerģētikas savienības dalībniece.
Tāpat Āboltiņš atzīmēja, ka, Lielbritānijai, kura ir rūpnieciski attīstīta valsts ar nozīmīgu CO2 izmešu apmēru, pametot ES, iespējams, varētu tikt pārskatīti uz leju saistošie klimata pārmaiņu mērķi par atjaunojamo energoresursu izmantošanu un CO2 izmešu samazināšanu pārējām dalībvalstīm, tostarp Latvijai.
Jau ziņots, ka Lielbritānijā notikušajā referendumā 52% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48% – par palikšanu blokā.
