Jāņu priekšvakarā atradās uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs kreditors, kas uzņēmās iesniegt tiesā jau sen gaidītu pieteikumu par šī uzņēmuma maksātnespēju.
Pirms pāris dienām aktivitāti izrādīja apsardzes firma G4S Latvia, par kuras sniegtajiem pakalpojumiem KVV Liepājas metalurgs palicis tai parādā pāris desmitus tūkstošus eiro. Liepājas tiesa pieteikumu pieņēmusi un noteikusi tā izskatīšanu šā gada 1. jūlijā. G4S Latvia pa to laiku turpinās metalurģijas uzņēmuma īpašumu apsardzi ne vairs pēc tā administrācijas, bet pēc lielākā kreditora pasūtījuma. Šis kreditors ir Latvijas valsts Privatizācijas aģentūras personā. Tai būtu jāatrod veids, kā piedzīt no KVV Liepājas metalurga apmēram 61 miljonu eiro. Vēl divi citi lieli un nodrošinātā kreditora godu izpelnījušies kreditori ir bankas Citadele un SEB. Šis gods nozīmē, ka kreditoru prasījumi skaitās nodrošināti ar ķīlām no parādnieka īpašuma. Cita lieta, ka ķīlu faktiskā vērtība var izrādīties daudz savādāka un – kā likums – zemāka par summu, uz kādu kreditoriem ir tiesības. G4S Latvia un vēl citiem kreditoriem nav pat tāda nodrošinājuma kā lielajiem kreditoriem. Ilgo laiku starp KVV Liepājas metalurga faktiskās maksātnespējas iestāšanos un lūgumu, lai valsts šo maksātnespēju oficiāli atzīst un noformē, noteica nevis tas, ka par maksātnespēju varētu šaubīties, bet tas, ka par maksātnespēju nebija ne mazāko šaubu. Tas nozīmē, maksātnespējas prasītāja izdevumi par savas prasības iesniegšanu tiesā var izrādīties lielāki nekā summa, ko maksātnespējas administrators sagādās atdošanai kreditoriem. Nebūtu nekas neparasts, ja šī summa izrādītos nulle.
G4S Latvia aprēķins droši vien ir tāds, ka kārtot praktiskus jautājumus saistībā ar G4S Latvia sargu atrašanos uzņēmumā būs vieglāk nekā ar līdzšinējo KVV Liepājas metalurga administrāciju, kuras rīcībspēja ir ļoti ierobežota.
KVV Liepājas metalurga problēmas Latvijā sakrīt ar uzņēmuma īpašnieces KVV Group nepatikšanām tās izcelsmes valstī, ja vien Ukrainas un Krievijas konflikta dēļ nebūtu zudusi skaidrība par uzņēmuma valstisko piederību. Proti, liela daļa tā aktīvu palikusi Krievijas okupētajā Krimā. KVV Group saprotamā nevēlēšanās šos īpašumus pamest novedusi līdz uzņēmuma līdzīpašnieka Jevgeņija Kazmina apcietināšanai Ukrainā it kā par «separātisma finansēšanu». Turienes tiesa sankcionējusi viņa atrašanos cietumā no 18. maija līdz 26. jūnijam, bet Latvijas pieredze brīdina, ka drošības līdzekļa termiņus iespējams arī pagarināt. Ar KVV Group līdzīpašnieka tiesībām iepriekš Latvijā redzētais Valērijs Krištaļs esot ticis vaļā no problemātiskā īpašuma.
Kaut kā no KVV Liepājas metalurga īpašumiem un to radītajām problēmām būs jātiek vaļā arī Latvijas valdībai. Šobrīd tai nav cita padoma, kā turēties no uzņēmuma tālāk, slēpjoties aiz pašas radītajām juridiskajām barjerām. Valstij pienākošās naudas piedzīšanu valdība adresējusi Privatizācijas aģentūrai, bet tā savukārt nodibinājusi pašai piederošu SIA FeLM. Tās uzdevums nav pārņemt metalurģijas uzņēmumu un atsākt metāla kausēšanu, bet sacerēt priekšlikumus šādi vai tādai rīcībai. Pagaidām FeLM tikusi tikai līdz situācijas aprakstam, ko valdība pieņēma zināšanai 17. un 24. maija Ministru kabineta sēdēs. Aprakstā bija ietverts negatīvs atzinums par KVV Liepājas metalurga lūgumiem sniegt uzņēmumam finansiālu palīdzību. Pie tā tad valdība arī palika un naudas tērēšanu KVV Liepājas metalurga sakarā ierobežojusi ar tā apsargāšanas izdevumiem. Tiem klāt nāk arī FeLM uzturēšana, Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja Vladimira Loginova un citu aģentūras darbinieku vizītes Liepājā utt. – izdevumi sīki, bet skumji bezcerīgi un laikā kaut bezgalīgi. Sarunā ar Neatkarīgo viņš lika saprast, ka arī no viņa viedokļa maksātnespējas pieteikuma izskatīšana un varbūt atzīšana kā kaut kāds risinājums būtu labāks par nekādu risinājumu pašreizējā situācijā.
Juridisko instrumentu lietošana ir cienījama laika pavadīšana, taču vismaz šajā gadījumā tā nedod kreditoriem izredzes uz kaut cik būtiskas KVV Liepājas metalurga uzturēšanai ieguldītās valsts un privātās naudas atgūšanu. Valdība būtu ar mieru šos parādus norakstīt iespējami klusi, bet neapmierinātību tādā gadījumā var izrādīt Latvijas valsts kreditori.
