Preču eksportā arī šī gada otrais ceturksnis iesācies visai slikti – aprīlī tas bijis par 7% mazāks nekā pērn (pirmajā ceturksnī kopumā kritums bija 5.3%). Turklāt, šķiet, ka negatīvākas tendences iezīmējušās arī vietējās produkcijas eksportā, ne tikai re-eksportā.
Re-eksports gan aizvien būtiski ietekmējis kopējo eksporta kritumu. Tas ir, līdzīgi kā pirmajā ceturksnī, eksporta izaugsmi ievērojami kavējuši kritumi nozarēs, kurās produkcija pārsvarā tiek re-eksportēta: elektroierīces un elektroiekārtas (-26% kritums pret pērnā gada aprīli), minerālprodukti (-14%). Taču aprīlī mīnusos diemžēl ieslīdējis arī koka (-0.5%, mēbeļu eksportā gan vērojams spējš pieaugums par 13%), kā arī metālu (-19%, te būtisku ietekmi varētu būt radījusi Liepājas Metalurga iekonservēšana) eksports.
Valstu griezumā, kritumi uz Krieviju turpinājuši pakāpeniski kļūt mērenāki: -9% aprīlī (-15% 1.ceturksnī kopumā). Eksports uz citām NVS valstīm saruka par 10%, bet eksports uz eirozonu bija par 2.4% mazāks nekā pirms gada.
Preču eksports uz Krievijas tirgu pakāpeniski rūk lēnāk, un tātad aizvien mazāk ierobežo kopējo preču eksporta izaugsmi. Taču neiepriecinoša ir tendence, ka samazinās eksports uz Latvijai tradicionāli ļoti svarīgajiem ES tirgiem (pirmajos četros mēnešos tas bijis par 7% mazāks nekā pērn – daļēji gan arī uz re-eksporta rēķina). Pēdējos pāris gadus uzņēmumu produktivitātes uzlabojumi kopumā netiek līdzi straujajam algu kāpumam, un tādējādi uzņēmumu konkurētspēja pasliktinās. Šķiet, ka tas aizvien vairāk atspoguļojas Latvijas eksportētāju tirgus daļās – tās Eiropas Savienībā pērn ir mazliet samazinājušās. Tas nozīmē, ka Latvijas eksports uz ES turpmāk varētu augt vien tik strauji, cik aug ES pieprasījums vai pat nedaudz lēnāk. Turklāt ir arī riski ārējā pieprasījuma izaugsmei. Piemēram, vai Lielbritānija paliek ES (Latvijas preču eksports uz šo valsti pērn veidoja 5.2% no visa preču eksporta). Mārciņas vērtības svārstības un valdoša neskaidrība tirgū var bremzēt arī Latvijas eksporta izaugsmi uz Lielbritāniju.
