Baltkrievijas lauksaimniekiem būtu jāizmanto brīdis, lai paplašinātu lauksaimniecības eksportu uz Krievijas tirgu, paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins
Pēc tam, kad 2014. gadā spēkā stājās Krievijas noteiktais pārtikas embargo Rietumvalstu produkcijai, Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests “Rosseļhoznadzor” pastiprinājis kontroli pār importu no Baltkrievijas pēc tam, kad atklājies, ka Baltkrievija Krievijā ieved zem viltota marķējuma Eiropas preces.
“Ja mūsu Baltkrievijas partneri veiks konkrētus pasākumus, kas ir vajadzīgi, viņi varēs eksportēt vēl vairāk produktu uz Krievijas tirgu. Ir nepieciešams izmantot pašreizējo situāciju, lai veicinātu ražošanu, tostarp Krievijas tirgu vajadzībām,” sacīja Putins.
“Ja mēs to nedarām šodien, un tā vietā ļaujam produktiem, kuri ir aplikti ar sankcijām, sasniegt Krievijas tirgu, Baltkrievijas ražotājiem būs grūtāk panākt progresu Krievijas tirgū,” sacīja Putins.
Viņš norādīja, ka Krievija vēlas iegūt ābolus, gaļu, pienu un citus Baltkrievijas izcelsmes produktus, nevis tos, kas ienāk caur Baltkrievijas teritoriju no citām valstīm.
Kā jau vēstīts, no Baltkrievijas varētu tikt aizliegti augļi un dārzeņi ar Kenijas, Indijas un Libērijas dokumentiem, kas pēc dienesta vadītāja Sergeja Dankverta vārdiem, iespējams, ir viltoti un tiek pieļauts, ka patiesībā produktu izcelsmes valstis ir tās, kurām šobrīd noteikts pārtikas embargo.
Pašlaik Baltkrievija ir galvenais produktu piegādātājs uz Krievijas tirgu, valsts piegādā Krievijai dārzeņus, ogas un eksotiskos augļus. Kopš pārtikas embargo, kas noteikts Rietumvalstīm, vairāk nekā divkārt palielinājušās augļu piegādes uz Krieviju, it īpaši kivi, kuru eksports pieaudzis par 151%.
