Latvija ir ieinteresēta Ķīnas preču izplatīšanā Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs no noliktavām Latvijā, šorīt Latvijas Radio sacīja Satiksmes ministrijas (SM) Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.
“Ziemeļeiropa un Baltija ir 26 miljonu iedzīvotāju tirgus, tāpēc, ja Ķīnas preces šajā tirgū tiks izplatītas no noliktavām Latvijā, tas būs nozīmīgs pienesums tautsaimniecībai,” sacīja Maldups.
Rīgā Ķīnas un 16 Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu pirmajā transporta ministru sanāksmē formātā “16+1” tika spriests arī par konteinervilcienu maršrutu attīstīšanu starp Ķīnu un Eiropu, un šajos maršrutos ir ieinteresēti gan Ķīnas rietumu daļas uzņēmēji, gan arī tranzītvalstis – Kazahstāna un Krievija.
“Kravas no Ķīnas tiek sūtītas ar jūras transportu, kas ir lētāks. Tomēr tās ir 40–45 dienas, kamēr krava sasniedz Eiropu. Ar vilcienu tas prasa 15 dienas. Iedomājieties, cik datoru var iekraut vienā konteinerā un cik liela nauda tiek iesaldēta, kamēr šis konteiners pa jūru sasniedz Eiropu. Izmantojot konteinervilcienu un loģistikas centrus Latvijā, šajā laikā krava jau sen būtu pārdota un nonākusi pie patērētājiem,” stāstīja Maldups.
Viņš norādīja, ka sarunās ar Ķīnu nepieciešama smalka diplomātija un tās ir ilgas, taču jau patlaban ir vairāki konkrēti projekti, par kuriem tiek runāts, un tie ir saistīti tieši ar jauniem loģistikas centriem un termināļiem ostās.
Tāpat Maldups atklāja, ka Ķīna ir paudusi interesi par “Rail Baltica” projektu, tiekot runāts arī par tiešo aviosatiksmes reisu atklāšanu starp Latviju un Ķīnu, kā arī par investīciju piesaisti “airBaltic”.
Kā ziņots, Rīgā notika Ķīnas un 16 Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu pirmā transporta ministru sanāksme formātā “16+1” un tās mērķis ir sekmēt sadarbību starp valstīm transporta un loģistikas jomā.
Kā viena no konferences tēmām, par kuru spriedīs transporta ministri, būs konteinervilcienu maršrutu attīstīšana starp Ķīnu un Eiropu, uzsvaru liekot uz videi draudzīgiem dzelzceļa transporta maršrutiem un stiprinot šo sauszemes transporta koridoru konkurētspēju.
