Atklājot starptautiskās viesnīcu industrijas konferenci “Konkurētspējīga tūrisma nozare – augošs Latvijas eksports”,ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsvēra, ka Latvijas tūrisma politikas mērķis ir nodrošināt eksportspējīgu tūrisma piedāvājumu. Līdz šim jau daudz darīts un jau šobrīd var teikt, ka tūrisms ir Latvijā vadošā pakalpojumu eksporta nozare.
Tūrisma konkurētspējas stiprināšana un nozares ilgtspējīga izaugsme ir viens no lielākajiem izaicinājumiem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropai kopumā, kas uzstādījusi visai ambiciozu mērķi – saglabāt pasaulē visvairāk apmeklētā tūrisma galamērķa statusu.
Ministrs norādīja, ka politiskā līmenī būtisks sasniegums ir samazinātā PVN likme, ko izdevies saglabāt tūrisma nozarei, par spīti budžeta konsolidācijai.
A.Kampars uzskata, ka tūrisma nozarē, kas atzīta par vienu no prioritātēm, ir notikušas nozīmīgas institucionālas reformas – proti, izveidota Tūrisma konsultatīvā padome, kas nodrošina nozares profesionāļu pastāvīgu klātbūtni un iesaisti tūrisma jomai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā politiskajā un valsts pārvaldes līmenī, kā arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras vadībā ir stājusies uz rezultātu orientēta profesionāļu komanda.
Par labi paveiktu darbu A.Kampars atzina Latvijas tūrisma attīstības stratēģiju un koncepciju, kuras moto – „Best enjoyed slowly” – pamatoti guvis starptautisku ievērību un to par veiksmīgu atzinuši visā pasaulē respektēti tūrisma profesionāļi. Ministrs uzskata, ka būtiski turpināt iniciatīvu par Latvijas tūrisma pakalpojumu sniedzēju sertifikāciju un efektīvi ieviest kvalitātes standartu Q-Latvija.
A.Kampars pauda gandarījumu, ka valsts tūrisma mārketingam vismaz līdz 2013.gadam ir nodrošināts stabils finansējums. Lai gan Latvijas valsts iespējas, pat piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, nav samērojamas ar vairumu Eiropas galamērķu tūrisma budžetiem, Latvija ir iemācījusies esošo finansējumu izmantot maksimāli efektīvi. „Šeit panākumu atslēga ir skaidras prioritātes un profesionāls darbs,” uzsvēra ministrs un atzinīgi novērtēja valsts institūciju un tūrisma jomas pārstāvju veiksmīgo sadarbību.
Viesmīlības industrijai visā pasaulē pēdējie pāris gadi bijuši visai nestabili, kam par iemeslu var minēt krīzes ietekmēto ekonomisko situāciju, gan dabas katastrofas un ceļotāju paradumu maiņa. Taču tūrisma nozare veiksmīgi ir parādījusi gatavību nekavējoties reaģēt uz šiem izaicinājumiem un piedāvāt jaunus risinājumus, kas, parādoties pirmajām augšupejas pazīmēm, ļāva jau 2011.gadā atsākt darboties ar plusa zīmi – viesnīcu nozare pieaug straujāk, nekā bija prognozēts.
A.Kampars uzsvēra, ka arī „Latvijas viesnīcu nozares darbības rezultāti 2011.gada sākumā ir iepriecinoši – otrajā ceturksnī Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti vairāk nekā 400 tūkstoši cilvēku jeb par 30% vairāk nekā tādā pašā periodā 2010.gadā. Vismaz par trešdaļu palielinājies ārvalstu viesu skaits. Numuru noslogojums lielajās Rīgas viesnīcās, kurās ir vairāk par 100 numuriem, dažos gadījumos aprīlī–jūnijā sasniedza pat 90%.”
Uzrunas noslēgumā A.Kampars aicināja tūrisma nozares pārstāvjus nekavēties pie jau sasniegtā, bet definēt jaunus mērķus un izaicinājumus – raudzīties jaunu tirgu apgūšanā, piemēram, Āzijas virzienā. “Lai arī prioritārie mērķa tirgi Latvijas tūrisma mārketingā ir noteikti, uzlabojoties lielu Āzijas valstu ekonomiskajiem rādītājiem un palielinoties šā reģiona iedzīvotāju maksātspējai, arvien izteiktākas būs tūristu plūsmas no šā reģiona valstīm, piemēram, Ķīnas. Latvijas tūrisma nozarei jābūt gatavai šos ceļotājus ieinteresēt ar savu piedāvājumu,” sacīja Kampars.
