Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien parakstījis dekrētu par brīvās tirdzniecības līguma apturēšanu ar Ukrainu, kas stāsies spēkā sākot no nākamā gada 1.janvāra.
Putina parakstītais dekrēts izbeigs 2011.gadā starp Krieviju un Ukrainu noslēgto vienošanās.
“Šie pasākumi domāti, lai aizsargātu Krievijas ekonomiskās intereses,” pavēstīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs, atsaucoties uz to, ka Krievijas tirgū trūks aizsardzība, kad Kijevas brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas Savienību (ES) stāsies spēkā.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko, uzstājoties Briselē, atzina, ka Krievijas atriebības solis varētu radīt kaitējumu uz valsts ekonomiku, norādot, ka ir gatavs “maksāt šādu cenu” par Ukrainas brīvību un izvēli par labu Eiropas Savienībai.
Maskava vairākkārt ir paudusi bažas par Ukrainas brīvās tirdzniecības nolīgumu ar ES, kas var radīt risku, ka Krievijā ieplūdīs daudz preces no trešajām valstīm. Krievija uzstāja uz konkrētiem pasākumiem risku novēršanai, taču, tā kā līdz šim Ukraina nav nākusi klajā ar Krievijai apmierinošu ieceri, Ukrainai draud pārtikas embargo, kā atbilde uz anti- Krievijas sankcijām.
Jau vēstīts, ka 18.novembrī Krievija pieņēmusi lēmumu noteikt pārtikas embargo Ukrainai, pamatojot savu lēmumu ar to, ka Ukraina pievienojusies Rietumvalstu sankcijām pret Krievijas Federāciju.
Saskaņā ar oficiālo informāciju, iespējams kaitējums Ukrainas ekonomikai var sasniegt aptuveni 1,5 miljardu dolāru gadā. Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks norāda, ka Krievijas rīcība maksās Ukrainas ekonomikai aptuveni 600 miljonu dolāru.
Savukārt Ukraina paziņojusi, ka ar nākamo mēnesi gatavojas aizliegt tirdzniecību ar Krievijas anektēto Krimas pussalu.
Aizliegums paredz, ka ukraiņi turpmāk vairs nevarēs piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus Krimai, izņemot personiskas mantas, pārtiku un humāno palīdzību.
