Tiekoties ASV prezidentam Barakam Obamam un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, lai apspriestu krīzi Sīrijā, abu valsts līderi vienojušies par tiešām sarunām Sīrijas konflikta regulācijas jautājumā. Tomēr abi prezidenti nav spējuši pārvarēt domstarpības jautājumā par Sīrijas prezidenta Bašara al Asada lomu nākotnē.
Pirmdien tiekoties Ņujorkā, Baraks Obama un Vladimirs Putins apsprieda krīzi Sīrijā un Maskavas pieaugošo militāro iesaisti Sīrijā.
Valstu līderi sarunas gaitā vienojās, ka Sīrijas konfliktam nepieciešams meklēt politisku risinājumu, taču viedokļi attiecībā uz Sīrijas prezidenta Bašara al Asada nākotni bija atšķirīgi. Obama paudis viedokli, ka Sīrijas stabilitāte nav iespējama tik ilgi, kamēr pie varas atrodas Asads.
“Mums ir jāatzīst, ka pēc tik daudz asinsizliešanām nav iespējams atgriezties pirmskara stāvoklī,” sacīja Obama.
ASV prezidents norādīja, ka ir atvērts sadarbībai ar Krieviju. Viņš aicināja nosodīt Asadu, raksturojot viņu kā tirānu, kas nogalina bērnus, savukārt Putins savā runā sacīja, ka pasaulei vajadzētu atbalstīt Asadu cīņā pret džihādistu grupējumu “Islāma valsts”, paužot, ka viņš ir vienīgā reālā iespēja uzveikt Islāma valsti.
“Mēs uzskatām, ka tā ir milzīga kļūda atteikties no sadarbības ar Sīrijas varas iestādēm un valdības spēkiem, kuri drosmīgi cīnās ar teroristiem aci pret aci,” sacīja Putins.
Obama un Putina atšķirīgie uzskati par drūmo situāciju Sīrijā atstāja maz iespējas par to, kā abas valstis varētu sadarboties, lai izbeigtu konfliktu, kurā līdz šim ir nogalināti vairāk nekā 250000 cilvēku.
Neskatoties uz Obamas nelokāmo viedokli, Krievija turpina atbalstīt Asadu un pasargāt to no ANO sankcijām, turpinot sniegt Sīrijas valdībai militāra rakstura palīdzību.
Krievijā paudusi padziļinātu atbalstu Asadam pēdējo nedēļu laikā, nosūtot Sīrijai papildu militāro aprīkojumu un karaspēku ar pamatojumu, ka tas palīdz valdībai cīnīties ar islāma valsti.
Neskatoties uz domstarpībām, Putins bijis apmierināts ar sarunām un tam, ka Obama piekritis Krievijas piedāvājumam iesaistīt viņus Sīrijas konflikta risinājumā, kas viņaprāt ir pietiekams pamats, lai kopā strādātu ar kopīgām problēmām.
Kopš 2011. gada, kad stājies spēkā Sīrijas prezidenta Bašara al Asadama režīms, saasinājies karš starp dažādām nemiernieku grupām, kurā līdz šim nogalināti vismaz 250,000 cilvēki. Konflikta rezultāta radusies arī nekontrolējama bēgļu plūsma uz Eiropas valstīm.
