Krievijas plāns veicināt vietējo ražošanu un aizstāt importa produkciju nav izdevies kā sākotnēji iecerēts. Neraugoties uz valstu interesi, Krievijai ir šādas tādas problēmas, piemēram, tai nav pietiekami augstas kvalitātes glabātavas, lai varētu izveidot ziemas krājumus no iekšzemes ražas.
Pirms nedaudz vairāk kā gada, Krievija paziņoja par pārtikas embargo Rietumvalstīm, tādējādi atriebjoties par virkni ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām par Maskavu sakarā ar tās lomu Ukrainas konfliktā.
Neskatoties uz vairākiem mēģinājumiem, Krievijai nav pilnībā izdevies aizstāt importa pārtikas produktus, kas aizliegti saskaņā ar embargo, lai gan sākotnējais plāns bija veicināt importu no Dienvidamerikas un Āzijas.
Lai arī eksperti pauž bažas, Krievijas ministru prezidents Dmitrijs Medvedevs iezīmē nākotnes plānus – viņš vēlas, lai Krievijas rūpniecība apdzītu ārvalstu importu, taču tas nav viegli izdarāms, kamēr valstī ir ekonomikas lejupslīde.
Premjerministra vietnieks Arkādijs Dvorkovičs norāda, ka paies kāds laiks, kamēr Krievija spēs ar vietējo produkciju un ražošanu aizstāt importa preces.
Viņš norāda, ka politika mainīta tikai nesen un ir pārāk agri runāt par rezultātiem.
Krievijas produktu kvalitāte gan atrodas zem jautājuma zīmes. Tieši šī iemesla dēļ, Krievija atteicās no plāna aizliegt ārvalstīs ražotās medicīniskās preces un iekārtas. Medvedevs norādīja, ka jebkurš lēmums aizliegt ārvalstīs darinātos medicīniskos produktus būtu rūpīgi jāizver un jāapspriež ar medicīnas ekspertiem.
“Medicīnas preču imports netiks aizliegts, kamēr nebūs 100% pārliecība, ka mēs ar savu iekšzemes produkciju spēsim pienācīgi un kvalitāti aizstāt importa preces, kā arī nodrošināt pieejamu cenu,” norāda Medvedevs, paužot bažas, ka tādējādi ciestu veselības aprūpe.
Neskatoties uz grūtībām, Krievijas amatpersonas pauž viedokli, ka Rietumu pārtikas aizliegums lēnām palīdz valstij iemācīties dzīvot bez ārvalstu importa.
“Esmu pārliecināts, ka valsts drīzumā mainīs darba kārtību, lai aizstātu importu un pēc iespējas ātrāk attīstītu lauksaimniecības nozari un eksportu,” pauda Krievijas lauksaimniecības ministrijas pārstāvis Aleksandrs Sirotnkins.
Tikmēr Krievijas ekonomika turpina cīņu – pārtikas embargo nozīmē, ka krievi ēd zemākas kvalitāte produkciju, arī tehnoloģijas ražošanā Maskavai veiksies tik veiksmīgi. Un tas nozīmē, ka Krievijai vien nāksies meklēt jaunus sadarbības ceļus ar ārvalstīm. Interesi palielināt preču importu jau izrādījušas vairākas valstis, tai skaitā Ķīna, Brazīlija, Turcija, Tunisija, Moldova u.c.
Jau vēstīts, ka 22. jūnijā stājās spēkā Eiropas Savienību (ES) līderu lēmums, kas paredz, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju būs spēkā līdz 2016.gada janvārim, kad paredzēts pilnībā īstenot Minskas pamieru. Atbildot uz sankciju pagarināšanu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šogad parakstījis dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.
