Pirms nedaudz vairāk kā par gadu, Krievija paziņoja par pārtikas embargo Rietumvalstīm, tādējādi atriebjoties par virkni ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām par Maskavu sakarā ar tās lomu Ukrainas konfliktā.
Neskatoties uz vairākiem mēģinājumiem, Krievijai nav pilnībā izdevies aizstāt importa pārtikas produktus, kas aizliegti saskaņā ar embargo, lai gan sākotnējais plāns bija veicināt importu no Dienvidamerikas un Āzijas. Saskaņā ar statistiku, dažas citas valstis ir guvušas labumu no Krievijas pārtikas embargo, tai skaitā, Pakistāna, Baltkrievija, Serbija un Čīle.
“Samazinot pārtikas embargo importa līmeni samazinās arī kopējais imports. Tas, visticamāk, liecina par to, ka iekšzemes patēriņš ir sarucis, jo importa preces kļuvušas dārgakas, par ko liecina arī rubļa vērtības krišanās,” sacīja Maskavā bāzētā “International Trade Center” vadītājs Vladimirs Salamatovs.
Valsts, kas ir parādījusi vislielāko pieaugumu piegādēm uz Krieviju ir Baltkrievija. Gada pirmajos piecos mēnešos Minska eksportēja 916,400 tonnas pārtikas produktu, kuru piegāde no noteiktām valstīm, ir aizliegta, salīdzinot ar 568,300 tonnas tajā pašā periodā pagājušajā gadā.
Tikmēr Brazīlija, kas pirms gada tika raksturota kā “kā galvenais ieguvējs” Krievijas pārtikas sankcijām, nav nodzīvojis līdz šīs cerībām. Neskatoties uz pagājušā gada vienošanos par piena piegādēm un mājputnu piegādēm, Brazīlijas eksportu uz Krieviju ir ne tikai izdevies palielināt, bet gada pirmajos piecos mēnešos 2015. gadā pat pazemināt, līdz 164,000 tonnām no 167,700 tonnām 2014. gada janvārī-maijā.
Ķīna arī ir samazinājusi pārtikas produktu piegādes uz Krieviju, no 418000 līdz 390000 tonnām, lai gan pagājušajā gadā Ķīnas uzņēmumiem bija plānots aizstāt Eiropas augļus un dārzeņus Krievijas tirgū.
Jaunzēlande ir samazinājusi pārtikas eksportu uz Krieviju par 69 procentiem, neskatoties uz to, ka pagājušajā gadā Krievijas varas iestādes paziņoja par savu vēlmi palielināt importu no valsts.
Jau vēstīts, ka atbildot uz Rietumvalstu sankcijām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šogad parakstījis dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.
