Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Ķemeru sanatorijas īpašnieku iespējām attīstīt veselības un kurortoloģijas pakalpojumus, „Ominasis Latvia” administrators Ainars Kreics norāda uz faktiem, kas apstiprina jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku iespējas sekmīgi un neierobežoti īstenot savus mērķus.
Administrators Ainars Kreics norāda, ka Ķemeru sanatorijas un poliklīnikas teritorijā atradās un joprojām atrodas tikai viens minerālūdens urbums, kurš maksātnespējas pasludināšanas brīdī nepiederēja „Ominasis Latvia”. Šāda situācija bija izveidojusies tādēļ, ka Privatizācijas aģentūra savulaik privatizēja atsevišķi Ķemeru sanatorijas ēkas un būves un minēto urbumu.
A.Kreics norāda, ka „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesa laikā, piedāvājot Jūrmalas pašvaldībai iegādāties Ķemeru sanatoriju, saņēmis atteikumu, kas ticis pamatots ar to, ka sanatorijas teritorijā atrodas citai juridiskai personai piederošs urbums, kas varot kavēt sanatorijas attīstību. Tādēļ Jūrmalas pašvaldība atteikusies pirkt Ķemeru sanatoriju, kamēr netiks atrisināta situācija ar urbumu.
Kaut arī Maksātnespējas likums neparedz, ka bankrota procedūras ietvaros administrators ir tiesīgs iegādāties jebkādus aktīvus, bet tieši otrādi – bankrota procedūras mērķis ir aktīvu izpārdošana, tomēr, lai nodrošinātu iespēju Jūrmalas pašvaldībai iegādāties Ķemeru sanatoriju, A.Kreics pieņēma lēmumu uzņemties pienākumu iegādāties sanatorijas teritorijā esošo urbumu, lai pēc tam atsavinātu to kopā ar pārējo sanatorijas mantu lietu kopības sastāvā.
Jāatzīmē, ka A.Kreics veica šo darījumu, finansējot to no saviem personiskajiem līdzekļiem. Kā norāda administrators, urbuma zemais vērtējums saistīts galvenokārt ar tā slikto tehnisko stāvokli. Tomēr, neskatoties uz veikto urbuma iegādes darījumu, Jūrmalas pašvaldība neiegādājās Ķemeru sanatoriju.
Ievērojot apstākli, ka urbums atrodas citas nojaukšanai paredzētas viesnīcas teritorijā, apmēram kilometra attālumā no Ķemeru sanatorijas, A.Kreics pauž pamatotas šaubas, vai urbums varētu būt izmantojams Ķemeru sanatorijas darbības nodrošināšanai. Līdz ar to, kā norāda A.Kreics, „Eiropas minerāls” piederošā urbuma pārdošana nevar radīt nekādas negatīvas juridiskas sekas, piebilstot, ka gala vārds par to gan būtu sakāms Ķemeru sanatorijas pircējam.
Savukārt attiecībā uz ārstniecisko dūņu izmantošanas iespējām Ķemeru sanatorijā nākotnē, A.Kreics norāda, ka, atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai, ārstniecisko dūņu lauki joprojām atrodas valsts īpašumā. Līdz ar to potenciālie pakalpojumu sniedzēji, tai skaitā arī Ķemeru sanatorijas operators, vērtīgās dūņas varēs iegādāties no attiecīgajām valsts institūcijām bez jebkādiem ierobežojumiem.
Līdz ar to, pastāv visas iespējas, lai Ķemeri atkal atdzimtu kā Latvijas kurortoloģijas pērle, ko arī mēs visi sagaidām,— noslēdz administrators Ainars Kreics.
