„Latvija un Lietuva ir vairāk nekā kaimiņvalstis – abu tautu likteņi ir saistīti gadsimtiem ilgi, mūs vieno radniecīgas valodas, kā arī ciešas un sirsnīgas attiecības starp abu valstu iedzīvotājiem. Turklāt Latvijas un Lietuvas vēsturisko sadraudzību nu jau ik gadu atzīmējam kopā – Baltu vienības dienā.” To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, piektdien, 28.novembrī, savas pirmās ārvalstu vizītes Lietuvā ietvaros tiekoties ar Lietuvas parlamenta priekšsēdētāju Loretu Graužinieni (Loreta Graužinienė).
„Baltijas valstu solidaritāte savu nozīmi nav zaudējusi arī patlaban – 21.gadsimtā. Tā mums jāspēj demonstrēt saviem ziemeļu kaimiņiem un citiem partneriem, un īpaši cieši jāsadarbojas jautājumos, kuros Latvijas, Lietuvas un Igaunijas viedokļi atšķiras,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja un vienlaikus pauda stingru atbalstu vēl ciešākas Latvijas un Lietuvas parlamentārās sadarbības veidošanai gan divpusējā līmenī, gan arī reģionāli – Baltijas Asamblejas ietvaros un Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības formātos.
Saeimas priekšsēdētāja sarunā ar Lietuvas kolēģi akcentēja, ka 2015.gads būs zīmīgs abām kaimiņvalstīm – Latvija nākamā gada pirmajā pusē pirmo reizi uzņemsies prezidējošās valsts pienākumus Eiropas Savienības (ES) Padomē, savukārt Lietuva pievienosies eirozonai. „Eiro ieviešana kaimiņvalstī likvidēs arī Latvijas un Lietuvas valūtas barjeru, un tas labvēlīgi ietekmēs abu valstu sadarbību ekonomikā,” sacīja I.Mūrniece, atzīmējot, ka Lietuva jau patlaban ir lielākais Latvijas eksporta un importa partneris. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja iezīmēja reģionālos ieguvumus līdz ar Lietuvas pievienošanos eirozonai: „Visu Baltijas valstu atrašanās vienotā valūtas telpā Latviju, Lietuvu un Igauniju dara pievilcīgāku investoriem, kas bieži vērtē kopējo reģiona stabilitāti un iespējas.”
Gaidāmās Latvijas prezidentūras kontekstā I.Mūrniece pateicās Lietuvai par aktīvo atbalstu, daloties uzkrātajā prezidentūras īstenošanas pieredzē. Lietuva prezidējošās valsts pienākumus pildīja 2013.gada otrajā pusē. Saeimas priekšsēdētāja arī apliecināja, ka Latvija turpinās jau Lietuvas prezidentūrā aizsāktos darbus, tostarp Austrumu partnerības jautājumu risināšanu. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja pauda cerību, ka Lietuvas parlamenta spīkere piedalīsies Latvijas prezidentūras atklāšanas ceremonijā Rīgā. Sarunas dalībnieki arī apsprieda prezidentūras norises praktiskos aspektus un parlamenta lomu prezidentūras pusgadā.
Abas puses uzsvēra gan reģionālo enerģētikas infrastruktūras projektu nozīmi, gan plānoto Rail Baltica dzelzceļa līniju, kas būs ieguvums visu Baltijas valstu iedzīvotājiem, jo pavērs jaunu iespēju sasniegt galamērķus visā Eiropā. Vienlaikus tas ir arī reģionāli nozīmīgs tautsaimniecības projekts, kas sekmēs ekonomisko izaugsmi. „Kopīgi enerģētikas un transporta infrastruktūras projekti aktuālajā ģeopolitiskajā situācijā Baltijas reģionam ir svarīgi reģiona drošības elementi, un mūsu valstīm ir jāpieliek visi pūliņi, lai iekļautos vienotā Eiropas enerģijas un transporta tīklā,” teica I.Mūrniece.
Seima apmeklējuma laikā I.Mūrniece kopā ar L.Graužinieni tikās arī ar citiem Lietuvas parlamentāriešiem. Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja informēja, ka Latvijas parlamentā tikko ir izveidota deputātu grupa sadarbībai ar lietuviešu kolēģiem. Grupas vadītājs Romualds Ražuks pauda gandarījumu par parlamentāriešu līdzšinējo sadarbību un uzsvēra – esam sadarbojušies, gan lai stiprinātu baltu tautu vienotību, gan arī ļoti praktiski, piemēram, papildinot starpvalstu autobusu reisus un atjaunojot mazos pierobežas ceļus, kas savieno Latviju un Lietuvu.
Saeimas priekšsēdētāja no 27. līdz 28.novembrim uzturas darba vizītē Lietuvā. Tās ietvaros I.Mūrniecei plānota tikšanās arī ar Lietuvas Valsts prezidenti Daļu Grībauskaiti (Dalia Grybauskaitė), kā arī Lietuvā dzīvojošajiem latviešiem. Saeimas priekšsēdētāja Lietuvā apmeklēs Genocīda upuru piemiņas muzeju.
I.Mūrnieci vizītē pavada Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, kā arī Saeimas deputāti Ivans Klementjevs un Romualds Ražuks.
