Neparedzētie papildu ieņēmumi Eiropas Savienības (ES) budžeta lauksaimniecības kategorijā ir jānovirza Krievijas embargo radīto seku mazināšanai pašā lauksaimniecības sektorā. Tas teikts trešdien, 12.novembrī, Saeimas Eiropas lietu komisijas apstiprinātajā Latvijas nacionālajā pozīcijā par ES 2015.gada budžeta projektu, informē Saeimas preses dienests.
Neparedzētie ieņēmumi ES budžeta lauksaimniecības kategorijā galvenokārt radušies no zemnieku samaksātajām piena kvotu pārsniegšanas soda naudām.
„Šādu aicinājumu Eiropas Komisijas Prezidentam, Eiropas Savienības prezidentūrai un atbildīgajai Eiropas Parlamenta komisijai izteikuši arī Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, un tas atbalstu guvis arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu eiroparlamentāriešu vidū,” uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, atzīmējot, ka arī Ministru kabinetam ir šāda nostāja.
Latvija uzskata, ka ES 2015.gada budžetā nedrīkst tikt samazināts finansējums kohēzijas politikai. Tāpat mūsu valsts interesēs ir tālāk nesamazināt ES Kopējās ārējās un drošības politikas budžetu, lai tostarp nodrošinātu finansējumu Austrumu partnerībai, uzsvērts Eiropas lietu komisijas apstiprinātajā Latvijas nostājā. Austrumu partnerība ir viena no mūsu valsts ārpolitikas prioritātēm, un Latvija nākamā gada pirmajā pusē savas pirmās prezidentūras ES Padomē ietvaros plānojusi rīkot Austrumu partnerības samitu, atzīmē L.Čigāne.
Patlaban starp ES Padomi un Eiropas Parlamentu (EP) notiek samierināšanās sarunas par 2015.gada ES vispārējo budžeta projektu. Vienošanās ar EP par ES budžeta projektu 2015.gadam jāpanāk divdesmit vienas dienas laikā kopš samierināšanās procedūras uzsākšanas, proti, līdz 17.novembrim.
