Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Latvijas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, Saeimai un Eiropas Komisijai (EK) ar aicinājumu panākt ātrāku rīcību konkrētu lēmumu pieņemšanā, lai sniegtu solīto atbalstu Latvijas piena ražošanas nozarei zaudējumu kompensēšanai, kas radušies pēc Krievijas ieviestajām ekonomiskajām sankcijām pret Eiropas Savienību (ES), tajā skaitā pret Latviju, informē LOSP pārstāve.
Vēstule nosūtīta arī EK, jo līdz šim brīdim Zemkopības ministrijas un Latvijas lauksaimnieku aicinājums steidzami rast atbalstu visvairāk cietušajām piena ražošanas saimniecībām, joprojām nav sadzirdēts.
Krievijas ieviestais Latvijā ražoto lauksaimniecības un pārtikas produktu importa aizliegums vissmagāk ir skāris Latvijas piena ražošanas nozari – to atzīst gan Zemkopības ministrija, gan Latvijas valdība, gan EK. Piena iepirkuma cenas pēc Krievijas sankciju ieviešanas, salīdzinājumā ar šā gada jūliju ir kritušās vidēji par 25 procentiem. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas sankcijas Latvijas piena ražotājiem periodā no šā gada augusta līdz decembrim kopumā radīs zaudējumus 20,9 miljonu eiro apmērā.
Kaut arī no Latvijas puses pēc Krievijas sankciju ieviešanas nekavējoties tika veikti pirmie atbalsta pasākumi, tomēr vēršoties pie EK ar argumentētu situācijas skaidrojumu un prasību kompensēt Latvijas piena nozarei radušos zaudējumus, pagaidām neko citu kā EK pausto “solidaritāti”, “apņēmību meklēt risinājumus”, “precizēt aplēses” – neesam sagaidījuši. Diemžēl līdz pat šim brīdim Eiropas Savienības atbildīgajās institūcijās nav sadzirdēts Zemkopības ministrijas un Latvijas lauksaimnieku aicinājums EK steidzami rast iespēju sniegt mērķētu atbalstu visvairāk cietušajām piena ražošanas saimniecībām. Ir vērojama pat zināma nevēlēšanās rast risinājumu visvairāk cietušo valstu atbalstam. Jautājums, kur palikusi Eiropas Savienības solidaritāte? Vai arī solidaritāte izpaužas tikai lielo un “veco” dalībvalstu interešu aizstāvībā?
Latvijas piena ražotājiem ir nepieciešams steidzams un tūlītējs atbalsts piena nozarei (līdzīgi kā tas tika sniegts augļu un dārzeņu nozarei). Ne tikai piena iepirkuma cenas ir būtiski pazeminājušās, bet arī piena produktu cenas ir pazeminājušās tiem uzņēmumiem, kuri eksportēja piena produktus uz Krieviju. Piena pārstrādes uzņēmumiem, kuriem Latvijas lauksaimnieki piegādā svaigpienu, ir nepieciešams laiks, lai atrastu jaunus noieta tirgus un pārorientētu eksportu no Krievijas uz citām valstīm. Ja nebūs tūlītējs atbalsts piena nozarei, Latvijas piena ražošanas nozarē turpināsies lejupslīde, strauji tiks samazināti gadu gaitā ciltsdarbā izkoptie piena saimniecību ganāmpulki. Tas, ne tikai negatīvi ietekmēs Latvijas lauksaimniecību, bet arī radīs sociālo spriedzi laukos un negatīvas sekas mūsu valsts tautsaimniecībā.
LOSP valdes loceklis un Latvijas Zemnieku federācijas pārstāvis Agris Veide norāda: „ Atbalsts, kas šobrīd ir iedots, nesedz nekādus zaudējumus. Katrs piena litrs šobrīd nes zaudējumus vismaz 5- 6 eiro centus. Ja parēķina, var labi saprast kādā situācijā dotajā brīdī ir Latvijas piena ražotāji. Jautājums ir, cik ilgi varam strādāt ar zaudējumiem.”
Šī nav ekonomiska, bet gan politiska krīze un EK jāsaprot, ka Latvija atrodas Krievijas pierobežā, līdz ar to arī Latvijas zemniekus embargo ietekmē daudz tiešāk, uzsver LOSP valdes locekle un piena grupas vadītāja, Lauksaimnieku apvienības vadītāja Sandra Stricka :„Jāsaprot arī tas, ka Latvijā joprojām ir viena no zemākajām piena iepirkuma cenām un pie tādām resursu cenām, kādas ir ES – šis cenu kritums ir dramatisks.”
