Pirmdien, 13. oktobrī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2015. gadam. Latvijai šajos ūdeņos svarīgākās ir brētliņu, Rīgas jūras līča reņģes un Baltijas jūras austrumu daļas mencas zvejas iespējas. Šīs zivis ir arī nozīmīga izejviela zivju apstrādes nozares darbības nodrošināšanai,informē Zemkopības ministrija.
Lēmums par kvotām, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, tika pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairumam krājumu atšķīrās no Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā piedāvājuma.
Lēmuma pieņemšanu šogad ievērojami apgrūtināja tas, ka Starptautiskais Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskais padoms 2015. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā paredzēja 48% un 59% samazinājumu jūras austrumu un rietumu daļas mencas krājumiem. Tas bija negaidīts ierosinājums, jo tikai gadu iepriekš ICES atbalstīja nozīmīgu austrumu mencas zvejas iespēju palielinājumu. Šādas izmaiņas ICES pamatoja ar straujām zivju populācijas izmaiņām, kurām zinātnieki nespēj rast izskaidrojumu.
Nozīmīgu samazinājumu 17% apmērā EK ierosināja arī brētliņai. Taču Latvijai izdevās sekmīgi aizstāvēt savu pozīciju par samazinājuma ierobežošanu šai sugai aptuveni 10% apmērā, kas ir pietiekami, lai saglabātu minēto krājumu labā stāvoklī.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzrunā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē norādīja, ka par īpaši nozīmīgu uzskata kompromisa panākšanu brētliņu zvejas iespējām, kaut arī šo samazinājumu pieņemt nebija viegli. Tomēr Latvijai izdevās pārliecināt EK un pārējo Baltijas jūras valstu lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrus par sava priekšlikuma pamatotību.
Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 13. oktobra lēmumu Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem 2015. gadam tika noteiktas šādas nozvejas kvotas:
– brētliņu zvejas iespējas samazinātas par 11%, kaut arī EK priekšlikumā tika paredzēts 17% samazinājums. Šī 6% starpība Latvijas zvejniekiem nozīmē papildus 1931 tonnas zvejas iespējas 2015. gadā. Kopā samazinājums Latvijai – 3652 tonnas. Nozvejas kvota – 29 548 tonnas;
– reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī, salīdzinot ar 2014. gadu, būs ļoti nozīmīgs 26% palielinājums. Pieaugums Latvijai par 4338 tonnām. Nozvejas kvota – 20 872 tonnas;
– reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūras centrālajā daļā būs 45% palielinājums. Pieaugums Latvijai par 1407 tonnām. Nozvejas kvota – 4532 tonnas;
– lašu nozvejas kvotai Baltijas jūrā būs 10% samazinājums. Samazinājums Latvijai par 1405 lašiem. Nozvejas kvota – 12 644 laši;
– mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā samazinātas par 6%, savukārt austrumu daļā par 22 procentiem. EK priekšlikums paredzēja attiecīgi 48% un 20% samazinājumu. Samazinājums Latvijai par 41 tonnām rietumu daļas mencai un 1239 tonnām austrumu daļas mencai. Nozvejas kvota rietumu daļas mencai – 574 tonnas, austrumu daļas mencai – 4393 tonnas;
– zvejas dienu skaits mencu zvejā Baltijas jūrā noteikts 146 dienas Baltijas jūras austrumu daļā. Tomēr 15% līmenī tiek saglabāta elastība zvejas dienu nodošanai starp zvejas kuģiem, kas ir nepieciešama gadījumos, ja kādam pietrūkst zvejas dienas, bet cits tās neizmanto līdz noteiktajam limitam.
Uzziņai: EK gadskārtējo priekšlikumu nākamā gada kvotām Baltijas jūrā sagatavo un publicē augusta beigās vai septembra sākumā, pamatojoties uz maija beigās sagatavoto ICES zinātnisko padomu. Pēc EK priekšlikuma saņemšanas zvejā iesaistītās reģiona dalībvalstis konsultējas ar nacionālajām nozares organizācijām un sagatavo kopējo nacionālo pozīciju. Tālāk BALTFISH reģionālā sadarbības foruma ietvaros valstis vienojas par kopēju kompromisu, kuru apspriež arī ar EK. Galīgā vienošanās par Baltijas jūras nozvejas kvotām tradicionāli tiek panākta oktobrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome sēdē Luksemburgā. Pēdējos trīs gadus tieši BALTFISH panāktā vienošanās nosaka padomes pieņemtā lēmuma rezultātus.
Latvija gandrīz pilnībā apgūst tai iedalītās brētliņu un reņģu nozvejas kvotas. Mencu krājumu populāciju izmaiņu ietekmē mencu nozvejas kvotas pēdējos gados tiek izmantotas mazāk par 40 procentiem. Lašu nozvejas kvota tiek apgūt ļoti nelielos apjomos, taču atlikušo daļu izmanto starpvalstu kvotu apmaiņai, lai iegūtu papildu brētliņu zvejas iespējas. Minētā zvejas struktūra un zvejnieku intereses nosaka Latvijas prioritātes sarunās par ikgadējām nozvejas kvotām Baltijas jūrā.
