Eiropas Savienības enerģētikas ministru diskusijā par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas pēc 2020. gada, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka Eiropas Savienības enerģētikas politikā nedrīkst izvirzīt mērķus, kas samazina dalībvalstu konkurētspēju. Klimatu pārmaiņu mazināšana ir būtiska, taču šobrīd piedāvātā mērķa izpilde būs ārkārtīgi dārga valstīm, kas jau līdz šim veikušas dažādus pasākumus emisiju samazināšanai, informē Ekonomikas ministrijā.
“Ir jāveic rūpīga priekšizpēte un izmaksu aprēķini pirms noteikt emisiju samazinājuma konkrētos apjomus. Pašlaik tādu precīzu aprēķinu nav, bet provizoriskie dati liecina, ka, lai izpildītu 10 % no EK piedāvātā, Latvijai būtu nepieciešamas 1,2 miljardu eiro lielas investīcijas. Kas nozīmē, ka, lai pilnībā izpildītu piedāvātās saistības, būtu nepieciešami vairāki miljardi eiro. Līdz ar to šādam EK priekšlikumam ir iespējams piekrist vien tad, ja dalībvalstīm tiek paredzēti kompensācijas mehānismi,” norāda Vjačeslavs Dombrovskis.
“Mums jau ir bēdīga pieredze atjaunojamās enerģijas jomā. Visi atceras mazos HES, lielo atļauju skaitu, kas tika izsniegts, neaprēķinot nākotnes izdevumus un OIK maksājumus, kas pašlaik reāli samazina mūsu lielo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc ir rūpīgi jāvērtē iespēja realizēt EK piedāvātos mērķus katrā konkrētā dalībvalstī,” uzsver ministrs.
Prognozējams, ka mērķa izpilde uzliks papildu slogu atsevišķu nozaru komersantiem, t.sk., enerģētikas. Latvijas komersanti pēdējos gados jau ir īstenojuši dažādus modernizācijas pasākumus, nomainot novecojušās iekārtas pret jaunākām un efektīvākām iekārtām, kā arī pārejot no oglekļa intensīva kurināmā uz biomasu, kas nerada lielas emisijas.
Pirms šāda mērķa uzlikšanas visām dalībvalstīm nepieciešams rūpīgi izvērtēt katras dalībvalsts esošo un nākotnes potenciālu īstenot tik apjomīgu SEG emisiju samazinājumu. Jebkuram lēmumam par ambicioziem klimata mērķiem ir jābūt balstītiem uz ekonomiskiem apsvērumiem, kas ņem vērā dalībvalstu nacionālās īpatnības.
Kā zināms, Eiropas Komisija 2014. gadā nāca klajā ar piedāvājumu jaunam klimata un enerģētikas politikas satvaram laika posmam no 2020. gada līdz 2030. gadam. Tas paredz noteikt trīs ES līmeņa mērķus klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas jomā:
40 % siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums 2030. gadā, salīdzinot ar 1990. gada līmeni;
27 % atjaunojamās enerģijas (AER) gala patēriņā;
30% energoefektivitātes mērķis.
Eiropas Komisija SEG mērķi piedāvā sasniegt, nosakot dalībvalstīm individuāli saistošus nacionālos mērķus. Savukārt AER un energoefektivitātes mērķi tiktu noteikti ES līmenī, paredzot valstīm pienākumus izveidot vienotu nacionālo plānu šo mērķu sasniegšanai.
Neformālās ES enerģētikas padomes laikā, kas notika 2014. gada 5. un 6. oktobrī Milānā (Itālijā), vienlaikus tika pārrunāta ES enerģētiskās drošības situācija un nepieciešamie papildus pasākumi, kā arī sasniegtais progress attiecībā uz vienotā ES enerģijas tirgus izveidi un identificētajiem galvenajiem šķēršļiem pilnvērtīgai tā funkcionēšanai.
Kā zināms, jau 2011. gadā tika panākta vienošanās par nepieciešamību pabeigt ES iekšējo enerģijas tirgu 2014. gadā, kā arī novērst jebkuras dalībvalsts enerģētisko izolāciju līdz 2015 .gadam. Latvija uzskata, ka attiecībā uz šī mērķa sasniegšanu ir panākts ievērojams progress, tomēr ir palikuši vairāki iztrūkstoši elementi. Būtisks priekšnosacījums tirgu turpmākai integrācijai ir trūkstošo infrastruktūras projektu īstenošana, tāpēc ir svarīgi pievērsties starpsavienojumu izveidei un to kapacitātes uzlabošanai.
