Šobrīd, kad līdz 12. Saeimas vēlēšanām atlicis mazāk par nedēļu, Latvijas sabiedrība un mediji aktīvi diskutē par politiskajām partijām, to izvirzītajiem kandidātiem un viņu atbilstību vadošajiem amatiem. Tomēr, kā noskaidrojies “Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra” (SDTIC) aptaujā, 17,6 % latviski runājošo iedzīvotāju joprojām nav izlēmuši, kurai no partijām šo sestdien, 4. oktobrī, atdot savu balsi. Salīdzinot ar iepriekšējiem vēlēšanu gadiem, šāds neizlēmušo skaits ir ļoti augsts, kas skaidrojams ar to, ka sabiedrībā šīm vēlēšanām izvirzīts īpašs nozīmīgums, kā rezultātā ikviens rūpīgi apsver visus “par” un “pret”.
Kopumā aptaujā piedalījušies 956 respondenti, no kuriem 92,4 % norādījuši, ka ikdienas saziņai izmanto latviešu valodu, tātad arī aptaujas rezultāti jāskata caur latviskā elektorāta prizmu. 18,7 % no aptaujātajiem atzina, ka vēlēšanu dienā izdarīs izvēli par labu partijai “Vienotība”, 15,4 % atdos savu balsi par Nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, 11,3 % par “Latvijas Reģionu Apvienību”, 9,8 % par “Zaļo un Zemnieku savienību”, 7,6 % par “No sirds Latvijai”, 6,5 % par sociāldemokrātisko partiju “Saskaņa”, 4,7 % par “Vienoti Latvijai”, savukārt par partiju “Latvijas attīstībai” balsos 1,8 % aptaujāto.
“Pēdējā laikā šāda parādība ir īpaši raksturīga – arvien vairāk cilvēku īsi pirms vēlēšanām vēl nav izlēmuši par labu kādai no partijām. Šos cilvēkus var iedalīt pavisam trīs grupās: vieni ir tie, kas, iespējams, jau ir piedzīvojuši vilšanos līdzšinējās partijās un viņu solījumos, līdz ar to meklē jaunus un perspektīvus Saeimas kandidātus, viņi nevēlas divreiz izdarīt nepareizo izvēli. Otri ir tie, kas pēc savas dabas visu laiku meklē ko jaunu un ir tikai “par” svaigām vēsmām, tostarp arī valdībā, tāpēc rūpīgi izpēta jaunos Saeimas kandidātus, vērtē dažādas diskusijas u.c. Savukārt, trešā grupa ir tie cilvēki, kas, iespējams, nav pārliecināti paši par sevi, nespēj sevī nostiprināt kādu konkrētu pozicionējumu, vai rast savu viedokli, tāpēc lēmuma pieņemšanu atliek uz pēdējo brīdi. Šādi cilvēki vairāk ietekmējas no priekšvēlēšanu kampaņām un paustajiem solījumiem. Taču jāņem vērā, ka pirmā grupa, kas līdz šim ir vīlusies esošajā varā, ir noteikti daudz lielāka par pārējām. Turklāt pastāv liela iespēja, ka cilvēki, kas pieņem lēmumu pēdējā brīdī, tomēr izlems nobalsot par stiprāko, pašpārliecinātāko kandidātu vai sarakstu – par spēcīgām personībām, jo apjucis cilvēks nebalsos par kandidātu bez skaidra un pārliecināta redzējuma,” norāda Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) psiholoģijas profesore Guna Svence.
Kā norāda SDTIC projektu direktore Dana Valuškina, šīs Saeimas vēlēšanas noteikti ieies vēsturē kā vienas no visvairāk apspriestajām, ko parāda arī aptaujas dati – liela daļa vēlētāju ir grūti izlemt par labu kādai no partijām. Šogad startējošo partiju vidū ir vērojama samērā liela vienlīdzība, nav vērojama kāda izteikti līderiska partija. Savukārt, sabiedrībā dominē uzskats, ka no šīm vēlēšanām lielā mērā atkarīga visas Latvijas turpmākā nākotne. Šogad, vairāk kā citus gadus, aktīvi tiek izceltas Latvijas nacionālās vērtības un tautas vienotība, kas zināmā mērā saistītas arī ar kaimiņvalstīs notiekošo politisko situāciju.
Aptauja veikta no š.g. 26. – 29. septembrim, ar interneta starpniecību aptaujājot 956 Latvijas iedzīvotājus no dažādiem reģioniem, vecumā no 18 – 64 gadiem, no kuriem 92,4 % norādījuši, ka ikdienas saziņai izmanto latviešu valodu.
Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00. Balsot var jebkurā vēlētāja atrašanās vietai tuvākajā iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās ir visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā būs sasnieguši 18 gadu vecumu.
