Sakārtojot Latvijas nodokļu sistēmu, iespējams panākt ievērojamas izmaiņas ekonomiskās un saimnieciskās, kā arī sociālās vides sakārtošanā Latvijā. Nepieciešams tikai izvērtēt katra nodokļa vēlamo apjomu un izanalizēt tā celšanas vai samazināšanas ietekmi uz nozaru attīstību, lai vienlaikus gūtu nepieciešamos ienākumus valsts budžetā un mudinātu uzņēmējus un privātpersonas būt godīgiem nodokļu maksātājiem. Nodokļu sistēmai Latvijā ir jābūt pietiekami labi prognozējamai, taču nevaram ignorēt ārējos apstākļus un tendences pasaulē – nodokļu likmes ir jāpārskata, ja tas var sniegt labumu, pasargāt vietējos ražotājus un sabiedrību.
Tā, piemēram, viens no būtiskiem šī brīža notikumiem pasaulē ir Krievijas embargo. Tas lielā mērā ietekmējis Latvijas uzņēmējdarbības vidi un vietējos ražotājus. Valstij ir jāsper pārliecinoši soļi, jāpiemēro nodokļu izmaiņas, lai atbalstītu uzņēmējus. Šis ir īstais brīdis, lai pie iespējamā cenu krituma pārtikas tirgū, kas ir sagaidāms arī Latvijā, nonāktu pie pazeminātas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 12% apmērā pārtikas precēm. Ja PVN samazināsies no 21% uz 12%, tad cenu krituma iespaids būs vairāk nekā 10%. Daudzās valstīs pārtikai šāda PVN likme ir piemērota, savukārt Lielbritānijā pārtikas produktiem PVN vispār netiek piemērota un ne velti.
PVN samazināšana sniegs atbalstu uzņēmējiem un vienlaikus būs kā atbalsts maznodrošinātajiem. Samazinoties nodoklim, samazināsies arī pārtikas cenas. Aprēķini liecina, ka PVN samazinājums, ja īstenotu kā krīzes amortizatoru, maksātu valstij ne vairāk par 100 miljoniem eiro.
Līdz šim Latvija ir sekojusi Skandināvijas piemēram, saglabājot ļoti augstu PVN. Arī šobrīd ir pamatotas aizdomas, ka pašreizējā valdība savus budžeta ‘caurumus’ nākamgad varētu aizpildīt palielinot PVN par 2%. Ja valdība domā paaugstināt patēriņa nodokļus, ir skaidrs, ka zaudētāji būs visi. Un primāri tie būs uzņēmēji – lielākie nodokļu maksātāji, līdz ar to valsts budžets tikai cietīs. PVN likmes pacelšana varbūt kādam var likties kā ātrākais veids budžeta ‘caurumu’ aizlāpīšanai, taču daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš efektīvai nodokļu iekasēšanas sistēmai.
Tāpat diskusijai jānotiek arī par uzņēmumu ienākumu nodokļa samazināšanu. Viena iespēja ir iekasēt peļņas nodokli, otra – ļaut uzņēmumiem augt un attīstīties, tādējādi saņemot naudu, piemēram, no kapitāla nodokļa. Ja uzņēmējs vēlas izņemt līdzekļus, šī peļņa tiek aplikta ar dubultu nodokļa likmi. Finanšu investoriem tas varbūt nav labs signāls, taču industriālajiem investoriem gan, jo viņi var būt droši, ka nopelnīto naudu būs iespējams ieguldīt ražošanas attīstībā.
Tie ir tikai daži no ierosinājumiem, taču pārskatīt nepieciešams gandrīz visu nodokļu sistēmu, izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, kas var rasties paaugstinot nodokļus. Bieži vien samazinājums var dot pat lielākus ieņēmumus valsts budžetā, ja vien tos efektīvi iekasējam un radām uzņēmumiem, kā arī privātpersonām skaidru izpratni par nodokļu izlietojumu.
