Lauksaimniecības sektors, īpaši piensaimniecība un gaļas ražošana, pēc Krievijas sankciju paziņošanas ir nonākusi sarežģītā situācijā. Piena iepirkuma cenu samazinājums zemniekiem var izraisīt nopietnus zaudējumus, tāpēc nepieciešama steidzama situācijas stabilizācija piena u.c. nozarēs. Piena cenu kāpumu būtiski ietekmē arī Lietuvas uzņēmēju rīcība, jo, kā zināms, piena cenas ir samazinājušās teju uz pusi un Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi vienkārši atsakās iepirkt pienu no Latvijas piensaimniekiem.
Kā norāda lauksaimniecības organizāciju pārstāvji, esošajā situācijā būtu aktīvāk jāiepērk Latvijā ražotā produkcija ar valsts iepirkumu mehānismu palīdzību. Pašlaik iestādes pilnībā neizmanto iespējas, ko atļauj Publisko iepirkumu likums, t.i. iepirkt saimnieciski izdevīgāko produktu, tādējādi radot iespēju Latvijas produktiem būt konkurētspējīgākiem nekā citu valstu preces. Piensaimniekus ļoti uztrauc esošā situācija, tāpēc iespējamie risinājumi tiek apspriesti gan starp lauksaimnieku organizācijām, gan vēršoties pie Zemkopības ministrijas.
“Lai strauji stabilizētu situāciju un izslēgtu ievestās produkcijas dempinga riskus, ir jāaicina uz sarunām arī tirdzniecības tīklu pārstāvji. Ja netiks darīts viss iespējamais, lai rastu risinājumu krīzes situācijai, sarežģīts liktenis var sagaidīt arī graudu un citu lauksaimniecības produktu iepirkumu cenas,” uzsver Aigars Kalvītis.
Politiķis norāda, ka valdība nerisina krīzi pēc būtības un kā risinājumu krīzes situācijas mazināšanai piedāvā lauksaimniecības un pārtikas rezervju veidošanu, kā arī iesaka samazināt PVN pamata pārtikas produktiem. “Šobrīd likme ir 21%. Lai saražotu tonnu siera, vajag nopirkt 10 tonnas piena – ar 21% PVN, piekto daļu cenas pieauguma. Tā kā iztirgot sieru nevar, tad noliktavā ir iesaldēta piektā daļa naudas. Tāpēc ir īstais brīdis pāriet uz otru – 12% – likmi pamata lauksaimniecības produktiem, kas ir graudu, piena, gaļas izstrādājumi, arī zivis, dārzeņi,” skaidro Kalvītis.
Šāda rīcība atvieglos lauksaimniecības uzņēmumu darbību, kā arī palielinās iedzīvotāju pirktspēju. Cilvēki vairāk patērēs, līdz ar to kaut daļēji kompensējot ražotāju zaudējumus. Ir pilnīgi pašsaprotami, ka samazinoties pārtikas produktu cenām, cilvēki iegādāsies vairāk, varēs atļauties kvalitatīvākus un augstvērtīgākus ražojumus.
“Viens no variantiem, kā apturēt cenu kritumu un masveida bankrotus laukos ir iejaukšanās tirgū. Respektīvi, atjaunot tirgus intervenci – sākt uzpirkt Eiropas Savienības (ES) rezerves. Lieko produktu visu nopirkt – uz noliktavu, un pēc tam ar eksporta subsīdiju palīdzību pārdot uz trešās pasaules valstīm. Ja šos pasākumus nekavējoši nesāksim, tad būs jāsaskaras ar masveida problēmām, piena cena samazināsies līdz 15 centiem, kas ir bankrots visām lielajām fermām,” turpina ekspremjers.
Krīzes situācijā jābūt ļoti stingrām instrukcijām – visam jābūt regulētam un precīzi izpildītam. Arī pret cūku mēri jācīnās labāk – nekā tas tiek darīts pašlaik. Kalvītis uzskata, ka mežacūkas vairs nevar glābt. Ja kāda populācijas daļa saglabāsies, tad tikai kādos atsevišķos nostūros. Nepieciešama lielāka kontrole gan pār lopbarību, gan sērgas apsēstajās zonās.
Lauksaimniecība Latvijai ir ļoti svarīga nozare, tā ir gandrīz vai vienīgā joma, kas saņem no ES reālu ieguvumu. Pēdējos gados Eiropas fondi ir būtiski ietekmējuši lauksaimniecības nozares attīstību Latvijā. „Ir izlietoti Eiropas fondi, sapirkti jauni traktori, ganāmpulki, uzbūvētas fermas. Un te vienā dienā tas viss var tikt zaudēts,” uz problēmas aktualitāti uzmanību vērš Aigars Kalvītis.
Valdībai jāsaprot lauksaimnieku vajadzības un jānovērtē to devums mūsu sabiedrībai kopumā, tā ir nozare, kas nodrošina iztiku lielai daļai valsts iedzīvotāju. Tukši solījumi šajā saspringtajā krīzes situācijā nepalīdzēs, ir jārīkojas.
