Par spīti saspringtajai ekonomiskajai situācijai ārējā vidē, Latvijas tautsaimniecības izaugsme turpinās un IKP pieaugums bija pat straujāks nekā pirms mēneša veiktais ātrais novērtējums.
Šogad 1.ceturksnī IKP bija par 3,6% lielāks nekā iepriekšējā gada 1.ceturksnī. Salīdzinājumā ar 2012.gada 4.ceturksni, IKP pieauga par 1,4% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Arī pagājušajā gadā IKP palielinājās vidēji par 1,4procentiem ik ceturksni.
„Kamēr vairumam politiķu dienaskārtībā ir dominējušas pašvaldību vēlēšanas, Latvijas uzņēmēji un ekonomika kopumā ir turpinājusi ceļu augšup. Uzņēmēji dara savu darbu un, kā to rāda arī statistika, dara to labi, neskatoties uz grūtībām ārējos tirgos vai politiskajām cīņām pašu mājās. Eksporta kāpums iepriekšējos periodos ir ļāvis atgūties arī tirdzniecības un būvniecības sektoriem, kuru kāpums, ņemot vērā ievērojamo kritumu krīzes periodā, pagaidām bažas par jauniem burbuļiem nerada. Tomēr svarīgi ir saglabāt līdzsvaru un mērķtiecīgi turpināt ekonomikas struktūras pārmaiņas par labu rūpniecībai un citām eksportējošajām nozarēm,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Straujāku IKP pieaugumu piebremzēja atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru sniegums šī gada 1.ceturksnī. Kokapstrādes izaugsmi ietekmēja zemais pieprasījums ārējos tirgos, bet metālapstrādes nozarē ražošanas apjomi samazinājās saistībā ar finansiālās grūtībās nonākušo AS „Liepājas metalurgs”. Parējās lielākajās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā un tirdzniecībā, šī gada sākumā vērojama stabila izaugsme. Jāatzīmē arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kur sniegto pakalpojumu apjomi gada griezumā pieauga par vairāk nekā 13procentiem.
Privātā patēriņa pieaugumu turpina sekmēt nodarbinātības kāpums un darba samaksas pieaugums. Šogad 1.ceturksnī privātais patēriņš bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada. Pieauguši arī valdības izdevumi. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi bija par 2,9% lielāki nekā gadu iepriekš, kamēr importa pieaugums bija krietni mērenāks – par 1%. Savukārt investīciju apjomu samazinājumam gada griezumā ir vairāki iemesli – investīciju aktivitātes ietekmēja tendences kokapstrādē un metālapstrādē, kā arī iepriekšējos ceturkšņos vairākās tautsaimniecības nozarēs tika pabeigti lieli investīciju projekti un to vietā vēl nav uzsākti jauni.
Ārējā vidē joprojām pastāv ļoti liela nenoteiktība par tālākajām attīstības perspektīvām. Daļā no mūsu preču noieta tirgiem vismaz šī gada pirmajā pusē kopējais pieprasījums būs zems un ekonomiskās situācijas uzlabošanās sagaidāma gada otrajā pusē. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta apjomu pieaugums kopumā šogad būs mērens. Vienlaikus šogad turpinās palielināties pieprasījums iekšējā tirgū, ko noteiks pakāpeniska situācijas uzlabošanās darba tirgū. Ekonomikas ministrija prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme kopumā šogad var sasniegt 4 procentus.
