Pateicoties Latvijas ražotāju konkurētspējas pieaugumam un eksporta tirgu diversifikācijai, Latvijas eksporta apjomi 2012. gadā kopumā palielinājās par 15%, kas, ņemot vērā sarežģīto situāciju ārējā vidē, vērtējams kā ļoti atzinīgs sniegums.
Latvijas eksporta apjomi pērnā gada decembrī salīdzinājumā ar novembri samazinājās par 20,4%, tomēr joprojām bija par 9,8% lielāki nekā 2011. gada decembrī. Eksporta apjomu kritumu var skaidrot ar sezonālo faktoru ietekmi un iepriekšējos mēnešos sasniegto eksporta līmeni.
Lai arī lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports decembrī bija par 24,9% mazāks nekā novembrī, tas joprojām bija par 58,5% lielāks nekā 2011. gada decembrī un 2012. gadā kopumā nodrošināja lielāko devumu kopējā eksporta pieaugumā. Šīs nozares eksporta apjomi 2012. gadā kopumā par 43,1% pārsniedza 2011. gada rādītājus. Ievērojamo nozares eksporta sniegumu ir sekmējis vairāku faktoru kopums – gan Latvijas eksportētājiem labvēlīgā pārtikas cenu dinamika, gan labā graudaugu raža, kuras eksports gada pēdējos četros mēnešos bija 4,3 reizes lielāks nekā 2011. gada attiecīgajā periodā.
Metāla un tā izstrādājumu eksporta apjomos atsevišķu mēnešu ietvaros bija vērojamas lielas svārstības, un gada nogalē nozares eksporta apjomos bija vērojama lejupvērsta tendence. Arī decembrī trešo mēnesi pēc kārtas nozares eksporta apjomi turpināja samazināties, uzrādot zemāko eksporta apjomu 2012. gadā. Lai arī 2012. gadā kopumā nozares eksporta apjomi ir palielinājušies un uzrāda 11,4% pieaugumu, jāņem vērā, ka metalurģijas nozari aizvien spēcīgāk ietekmē pieprasījuma samazināšanās Eiropas valstu rūpniecības un būvniecības vājā snieguma ietekmē.
Lai arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta samazinājums ir raksturīgs gada nogalei (-23,6% salīdzinājumā ar novembri), nozares eksporta pieaugums 2012. gadā kopumā saglabājas 3,5% līmenī. Pozitīvi vērtējams, ka 2012. gadā bija vērojama tendence palielināties augstākas pievienotās vērtības izstrādājumu īpatsvaram nozares eksportā. To noteica gan resursu pieejamības problēmu saasinājums iekšzemē, gan iepriekš kokrūpniecībā veiktās investīcijas.
Jāatzīmē, ka pieaugošais kokmateriālu imports liecina, ka trūkstošais izejmateriālu daudzums aizvien vairāk ir ticis kompensēts ar ievestiem izejmateriāliem. Arī 2013. gadā nozares izaicinājums būs attīstīt dziļākas apstrādes produktu ražošanu. Konkurētspējas saglabāšanai Latvijas uzņēmumiem joprojām būs jāpievērš uzmanība produktivitātes celšanai gan uzstādot modernākas iekārtas, gan arī paaugstinot darbinieku kvalifikāciju. Joprojām svarīga loma nozares izaugsmei 2013. gadā saglabāsies arī resursu pieejamībai.
Importa apjomi faktiskajās cenās decembrī saruka lēnāk nekā eksporta apjomi, tomēr arī tajā samazinājums bija vērojams teju visās preču grupās. Imports decembrī salīdzinājumā ar novembri samazinājās par 10,1% un bija par 3,2% lielāks nekā 2011. gada decembrī. 2012. gadā kopumā importa apjomi faktiskajās cenās bija par 12,7% lielāki nekā 2011. gadā. Lai arī importa pieaugumu galvenokārt noteica kapitāla un starppatēriņa preču imports, vienlaikus no eksporta gūtie ienākumi ir sekmējuši sabalansēta iekšējā patēriņa pieauguma atjaunošanos, kas savukārt veicināja straujāku importa apjomu pieaugumu.
Paredzams, ka 2013. gadā eksporta apjomi visticamāk turpinās palielināties, tomēr pieauguma tempi būs ievērojami zemāki nekā 2012. gadā. Straujš pieaugumu tempu samazinājums prognozējams 2013. gada nogalē, kad zemākus eksporta pieauguma tempus noteiks 2012. gada otrās puses augstā bāze.
