Neskatoties uz ekonomisko problēmu saasinājumu Eiropā un bažām par pieprasījuma apsīkumu eksporta tirgos, Latvijas eksporta apjomu pieauguma tempi turpina priecēt. Ārējās tirdzniecības apgrozījums šā gada jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju ir palielinājies par 8,8%, sasniedzot 1265,9 miljonus latu. Eksporta apjoms faktiskajās cenās jūlijā sasniedza 550,6 miljonus latu, salīdzinājumā ar 2011. gada atbilstošo mēnesi palielinoties par 16,5%. Savukārt importa apjomi jūlijā trešo mēnesi saglabājušies gandrīz nemainīgi – 715,3 miljoni latu, salīdzinājumā ar jūniju pieaugot vien par 1,2%. Augstās bāzes dēļ arī gada importa pieauguma temps samazinājās līdz 3,5%. Labvēlīgas importa un eksporta attīstības rezultātā ārējās tirdzniecības deficīts jūlijā samazinājās līdz 164,7 miljoniem latu.
Jau vairākus mēnešus pēc kārtas labs sniegums bijis pārtikas un lauksaimniecības nozarei, kuras eksporta vērtība arī jūlijā saglabāja ievērojamu 30% gada pieauguma tempu. Joprojām galvenais pārtikas un lauksaimniecības preču eksporta pieauguma virzītājs bija piena produktu, alkoholisko dzērienu, kā arī zivsaimniecības produkcijas eksporta pieaugums. Turklāt, ņemot vērā labo graudaugu ražu un pārtikas cenu kāpumu, šīs nozares eksporta apjoms faktiskajās cenās turpmākajos mēnešos varētu palielināties vēl vairāk.
Otro mēnesi pēc kārtas ievērojami pieauga mehānismu un ierīču eksporta apjomi, gada pieaugumam sasniedzot 38,9%. Lai arī metāla nozares eksporta apjomi atsevišķu mēnešu ietvaros ir ļoti svārstīgi, jūlijā tie sasniedza otru augstāko eksporta apjomu šogad, gada griezumā uzrādot ievērojamu 21,6% pieaugumu. Tradicionāli nozīmīgākās Latvijas eksporta preces koksnes un tās izstrādājumu eksporta pieauguma tempi arī jūlijā turpināja samazināties, gada griezumā sasniedzot vien 4,6% pieaugumu. Nozares eksporta apjomus ietekmē gan izejmateriālu pieejamības radītās problēmas, gan pieprasījuma kritums eksporta tirgos, ko lielā mērā ietekmē būvniecības apjomu samazināšanās, turklāt noskaņojuma rādītāji būvniecībā neliecina par strauju nozares augšupeju tuvākajā nākotnē.
Importa izmaiņas jūlijā bijušas salīdzinoši nenozīmīgas, un tā kopējie apjomi būtiski nav mainījušies pēdējos trīs mēnešus, mazinot lejupvērstos riskus, kas saistīti ar patēriņa virzītu ārējās tirdzniecības deficīta pieaugumu. Jūlijā visbūtiskāk ir pieaudzis būvniecības izstrādājumu imports (+18,8% gada griezumā), uzrādot lielāko importa apjomu šogad. To galvenokārt sekmēja augošais investīciju apjoms Latvijas tautsaimniecībā, un būvniecība veido lielu daļu no kopējā investīciju apjoma. Arī jūlijā saglabājās stabils satiksmes līdzekļu importa pieaugums 17,4%, ko var novērot arī no jauna reģistrēto auto kāpumā un līzinga darījumu pieaugumā. Tomēr satiksmes līdzekļu imports joprojām atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.
Pateicoties labvēlīgai eksporta tirgu struktūrai, līdz šim Latvija ir veiksmīgi izvairījusies no negatīvajām norisēm eirozonā. To apstiprina augustā Eurostat publicētie dati par ārējo tirdzniecību Eiropas Savienībā, kuri uzrāda, ka gada pirmajos piecos mēnešos Latvijai ir bijis otrs straujākais nominālā eksporta pieaugums Eiropas Savienībā (+14,0%). Lai arī augustā Eiropas Komisijas publicētie noskaņojuma rādītāji Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm joprojām saglabājas salīdzinoši stabili, izaugsmes tempu samazināšanās līdz 2,2% otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu Latvijas lielākajās tirdzniecības partnervalstīs Lietuvā un Igaunijā liek secināt, ka eirozonas krīzes ietekmē ir sākusi mazināties arī nosacīti Eiropas veselīgā reģiona valstu izaugsme, paaugstinot Latvijas lejupvērstos riskus, kas saistīti ar ārējā pieprasījuma mazināšanos.
Minētie noskaņojuma rādītāji joprojām uzrāda situācijas pasliktināšanos Eiropā, turklāt augustā rādītāji straujāk ir pasliktinājušies tieši Eiropas Savienībā kopumā nevis eirozonas valstīs, kā tas bijis līdz šim. Līdzīgu ainu iezīmē augustā publicētais iepirkumu menedžeru indekss (PMI – Purchasing Manager Index), kas pēc jūlijā sasniegtā zemākā rādītāja pēdējo 37 mēnešu laikā gan eirozonā, gan Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā ir nedaudz uzlabojies. Tomēr jāņem vērā, ka to noteicis tikai vairāku faktoru krituma tempu samazinājums, un joprojām pastāv lejupvērsta tendence gan faktiskajai rūpniecības izlaidei, gan strauji sarūkošajam jauno pasūtījumu skaitam. Turklāt tiek prognozēta izejmateriālu iepirkumu samazināšana, kas var būtiski ietekmēt pieprasījumu pēc Latvijas eksportētajām precēm, ņemot vērā lielo starppatēriņa preču īpatsvaru Latvijas eksporta struktūrā.
Tā kā joprojām nav rasts risinājums eirozonas valstu parādu krīzei un šobrīd nav indikāciju, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski uzlaboties, visticamāk ārējais pieprasījums mazināsies, un Latvijas eksporta izaugsmes tempi turpmāk kļūs lēnāki, ko papildus ietekmēs arī pagājušā gada otrā pusgada augstā bāze.
