Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts piektdien, 16.martā, piedalīsies Kopējās tirdzniecības politikas jautājumiem veltītajā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kurā pēc D.Pavļuta ierosinājuma plānotas diskusijas par turpmāko rīcību, lai risinātu situāciju saistībā ar Krievijas paziņojumu par dzīvo cūku importa aizliegumu no ES dalībvalstīm, sākot ar šā gada 20.martu.
Krievijas paziņojums par cūku importa aizliegumu ir saistīts ar ES uzņēmēju pārkāpumiem importa/eksporta dokumentācijas aizpildīšanā. Attiecībā uz Latvijas uzņēmējiem šādi pārkāpumi nav konstatēti un par Latvijas cūku eksportu līdz šim nav bijis neviena aizrādījuma. Tāpēc Latvija uzskata, ka nav pieļaujams, ka tehniskās dokumentācijas neatbilstību dēļ Krievija no 20.marta aptur dzīvu cūku importu no visām ES dalībvalstīm, kuras kopumā nodrošina vairāk nekā 90% no dzīvo cūku importa Krievijā.
„Šādu ierobežojumu ieviešana nopietni kaitētu Latvijas cūku audzētājiem, kuru eksports uz Krieviju 2011.gadā veidoja 19,9 miljonus eiro jeb vairāk nekā 75% no kopējā eksporta apjoma. Turklāt šis jautājums ir svarīgs visai ES, kas ir lielākā dzīvo cūku importētāja Krievijā. Tāpēc Eiropas Komisijai (EK) sarunās ar Krieviju ir jāmeklē risinājumi, lai šādi ES eksportu ierobežojoši pasākumu nestātos spēkā un nenodarītu kaitējumu tām valstīm, kuru uzņēmēju rīcībā pārkāpumi nav konstatēti,” uzsver D. Pavļuts.
Tāpat ES Ārlietu padomē paredzētas ministru diskusijas par vienotas ES investīciju politikas īstenošanu ar trešajām valstīm, kā arī par izmaiņām ES Vispārējo tarifa priekšrocību sistēmā u.c. jautājumiem.
Latvija ir ieinteresēta vienotas un visaptverošas ES investīciju politikas īstenošanā attiecībā uz trešajām valstīm. Iespējami drīzā laikā jāpanāk Eiropas Komisijas, ES Prezidentūras un Eiropas Parlamenta vienošanās par skaidriem un efektīviem pārejas noteikumiem dalībvalstu divpusēji ar trešajām valstīm noslēgto investīciju aizsardzības nolīgumu saglabāšanai jaunās ES Investīciju politikas kontekstā. Latvija uzskata, ka, īstenojot vienotu ES investīciju politiku, tajā skaitā piemērojot topošās regulas nosacījumus, jāgarantē pilnvērtīga investoru tiesiskā paļāvība, saglabājot noslēgtos dalībvalstu divpusējo ieguldījumu aizsardzības un vecināšanas nolīgumus ar trešajām valstīm, kamēr nav noslēgti līdzvērtīgi ES līmeņa līgumi. Vienlaikus jānosaka konkrēti noteikumi līgumu slēgšanai starp ES dalībvalstīm un trešajām valstīm, ja ES neplāno tuvākajā nākotnē slēgt līgumus ar šīm valstīm.
Sanāksmē paredzētas ministru diskusijas arī par izmaiņām attiecībā uz ES vienpusēji attīstības veicināšanas nolūkos piešķirtajiem tarifu atvieglojumiem jaunattīstības valstīm jeb tā saukto Vispārējo tarifa priekšrocību sistēmas (GSP) reformu, ko plānots ieviest no 2014.gada 1.janvāra. Jaunās GSP regulas priekšlikums paredz vienpusējus ES importa tarifu atvieglojumus piemērot tikai pasaules nabadzīgākajām valstīm, kurām šis preferenciālais režīms ir visvairāk nepieciešams. Izmaiņas paredz tirdzniecības preferenču atcelšanu valstīm, ar kurām norit brīvās tirdzniecības līgumu sarunas un valstīm ar augstu vai vidēji augstu ienākumu līmeni. Tā rezultātā priekšrocības pašreizējo 176 valstu vietā saņemtu vairs tikai aptuveni 80 mazāk attīstītās valstis. Atsevišķu valstu, piem. Krievijas un Kazahstānas, izslēgšana no vienpusējā preferenču režīma radīs papildu motivāciju šīm valstīm sākt brīvās tirdzniecības līgumu sarunas, tādējādi sekmējot plašāku tirdzniecības nosacījumu uzlabošanu starp ES, tostarp arī Latviju, un šīm trešajām valstīm.
