Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada jūnijā liecina, ka preču eksporta vērtība salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju samazinājusies par 9,6%, veidojot 1394 miljonus eiro. Šāda preču eksporta vērtība ir mazākā pēdējā gada laikā. Jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem eksporta kritums pastiprinājies, kas kopumā norāda uz to, ka ekonomiskā attīstība galvenajās tirdzniecības partnervalstīs saglabājas vāja.
Atbilstoši Eurostat ātrajam novērtējumam, eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī palielinājies par 0,6% salīdzinājumā ar attiecīgo ceturksnī pērn. Šādu eirozonas ekonomikas izaugsmi var uzskatīt par vāju, lai veicinātu pieprasījumu pēc Latvijas precēm. Turklāt tādiem nozīmīgiem Latvijas preču tirdzniecības partneriem kā Igaunijai un Vācijai bija fiksēts IKP kritums. Savukārt Zviedrijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī pieauga vien par 0,1%.
Aktuālākie Eiropas Savienības (ES) ekonomikas konfidences rādītāji neliecina par mājsaimniecību un uzņēmēju aktivitātes pieaugumu, kas varētu stimulēt ekonomisko aktivitāti. Ekonomikas konfidence galvenajos preču noieta tirgos – Baltijas un Skandināvijas valstīs, kā arī Vācijā, ir pesimistiska. Vērtējot kopējo ekonomisko noskaņojumu ES nozaru griezumā, jāsecina, ka situācija pakalpojumu nozarēs ir stabila, tomēr konfidence rūpniecībā un būvniecībā, kas ir svarīgākās tieši Latvijas preču eksportētājiem, ES saglabājas pesimistiska. Tas norāda uz to, ka Latvijas preču eksporta kritums visticamāk turpināsies.
Vērtējot preču eksporta pārmaiņas pa grupām, jāsecina, ka šā gada jūnijā eksporta kritums bija fiksēts lielākajai daļai no eksporta precēm. Lielāko negatīvo devumu kopējā preču eksporta samazinājumā noteica mehānismu un elektroiekārtu preču eksporta samazinājums par 17,5%. Eksporta struktūra šajā preču grupā ir diezgan diversificēta. Negatīvi vērtējams, ka eksports samazinājies praktiski visām lielākajām preču apakšgrupām, proti telefonu aparātiem, monitoriem un projektoriem, automātiskajām datu apstrādes ierīcēm, mašīnām lauksaimniecības kultūru novākšanai vai kulšanai. Lielākoties augstākminētās preces tiek reeksportētas, nevis ražotas Latvijā. Tāpat būtisks eksporta kritums (37,1% apmērā) tika fiksēts satiksmes līdzekļiem, ko negatīvi ietekmēja vieglo automobiļu un gaisa kuģu eksporta samazinājums. Visticamāk, ka abos gadījumos transporta līdzekļu eksportu ietekmēja reeksporta apjomu samazinājums.
Šā gada jūnijā eksporta samazinājums bija fiksēts arī metāliem un to izstrādājumiem 13,6% apmērā. Metāla un to izstrādājumu fiziskais eksporta apjoms praktiski nav mainījies, bet eksporta vērtības kritumu noteica tieši cenu samazinājums. Pēdējos mēnešos pasaules tirgū fiksēts cenu kritums gan melnajiem metāliem, gan krāsainajiem metāliem, tādējādi negatīvi ietekmējot arī metāla tirdzniecības vērtību.
Eksporta samazinājums šā gadā jūnijā tika fiksēts arī ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, plastmasai, kā arī lauksaimniecības un pārtikas precēm, tomēr būtiski mazākā apmērā.
Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas preču eksporta vērtība bija par 6,0% jeb 589 miljoniem eiro mazāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, ko visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta samazinājums, satiksmes līdzekļu, lauksaimniecības un pārtikas preču, kā arī mehānismu un elektroiekārtu preču eksporta kritums. Preču ārējās tirdzniecības kontekstā svarīgi atzīmēt, ka preču importa vērtības samazinājums (-11,1%) šā gada pirmajā pusē bijis vēl straujāks nekā eksporta kritums. Tas pozitīvi ietekmē preču ārējās tirdzniecības bilanci, samazinot deficītu par 719 miljoniem eiro līdz 1350 miljoniem eiro.
