Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada novembrī pozitīvs ir tikai mazumtirdzniecībā. Pārējās nozarēs – būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā, lai arī negatīvs, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir nedaudz uzlabojies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs
Novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,6, un, salīdzinot ar oktobri, tas samazinājies par 1,5 procentpunktiem. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums novembrī, salīdzinot ar oktobri, pasliktinājies par 4,8 procentpunktiem un ir negatīvs (- 4,8). Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pēc īslaicīga samazinājuma oktobrī šomēnes atkal ir uzlabojies par 4,1 procentpunktu, sasniedzot vērtību 5,0. Raksturīgi sezonai izteikta uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās (par 12,3 procentpunktiem) novembrī, salīdzinot ar oktobri, bija degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītājs samazinājies līdz – 24,6. Automobiļu tirdzniecībā, kā arī to detaļu un piederumu tirdzniecībā un auto remontā un apkopē konfidences rādītāji novembrī ir nedaudz zem nulles (attiecīgi – 0,4 un – 1,0).
Novembrī tāpat kā iepriekšējā mēnesī 22 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. 33 % mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja nepietiekamu pieprasījumu, un šis rādītājs sasniedzis augstāko vērtību kopš 2022. gada februāra. Arī darbaspēka trūkuma ietekme pieaugusi (22%). Toties mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru norāda konkurenci savā tirdzniecības sektorā, salīdzinot ar oktobri, samazinājies par 2 procentpunktiem, bet joprojām ir ļoti augsts (53%). 29 % mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja nepietiekamu pieprasījumu, bet 21 % – darbaspēka trūkumu.
Pakalpojumu sektorā noskaņojums nedaudz uzlabojies
Pakalpojumu sektorā novembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija – 0,5, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar oktobri, ir uzlabojies par 1,6 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie novembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (18,6), apdrošinātāji (18,1), kā arī uzņēmēji, kuru pamatdarbība ir datorprogrammēšanas pakalpojumi (15,5). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji novembrī ir gaisa transporta (- 41,7), izmitināšanas (- 27,0), kā arī sauszemes transporta pakalpojumos(- 19,4). Kopumā novembrī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 14 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 16 – negatīvs.
Novembrī 37 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 36 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, un tas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā oktobrī. Savukārt darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības kā ierobežojošus faktorus tāpat kā iepriekšējā mēnesī atzīmē attiecīgi 15 % un 11 % pakalpojuma sektora uzņēmēju.
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili negatīvs
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs novembrī bija – 10,6, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojies par 1,3 procentpunktiem.
Novembrī, salīdzinot ar oktobri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 0,7 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni samazinājies par 0,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs novembrī, salīdzinot ar oktobri, ēku būvniecībā samazinājies par 0,4 procentpunktiem un specializētajos būvdarbos – par 11,6 procentpunktiem, bet inženierbūvniecībā pieaudzis par 2,2 procentpunktiem.
Būvniecības aktivitāti novembrī visvairāk ierobežoja darbaspēka trūkums un nepietiekams pieprasījums (norādīja attiecīgi 29 % un 25 % respondentu). Finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 13 % un 6 % būvuzņēmēju. Laika apstākļu ierobežojošo ietekmi atzīmēja 22 %, bet dažādus citus faktorus – 3 % respondentu. 27 % aptaujāto uzņēmēju neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.
Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums kopš jūnija nav būtiski mainījies
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs novembrī bija – 8,0. Salīdzinot ar oktobri, tas pieaudzis par 0,3 procentpunktiem.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums pieauga gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 6,8 procentpunktiem), dzērienu ražošanā (par 5,6 procentpunktiem) un elektrisko iekārtu ražošanā (par 4,3 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 0,3 procentpunktiem), pārtikas produktu, kā arī metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (abās nozarēs par 1,6 procentpunktiem).
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām novembrī, salīdzinot ar oktobri, 4 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 17 – samazinājums, bet 2 nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.
Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru novembrī minēja 47 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības atzīmēja attiecīgi 16 % un 12 % respondentu, bet materiālu vai iekārtu trūkumu minēja 15 %. Citu ierobežojošu faktoru ietekmi norādīja 7 %, bet 27 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā novembrī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.
2023. gada novembrī ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 94,2 (iepriekšējā mēnesī arī 94,2). Novembrī tāpat kā iepriekšējos trīs mēnešos šis rādītājs Latvijā ir bijis nedaudz augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā (93,7). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī) par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli koriģētas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000.–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
Nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs novembrī bija 98,9 (iepriekšējā mēnesī 98,7). Tas ir kompozīts rādītājs, ko veido sezonāli koriģēti gaidāmās nodarbinātības izmaiņu rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ņemot vērā nodarbinātības īpatsvaru katrā no šīm nozarēm. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka sezonāli koriģētas gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo pārsniedz ilgtermiņa (2000–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs bija 20,5 (iepriekšējā mēnesī 24,9). Šis rādītājs raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, un to veido uzņēmumu saimnieciskās darbības prognozējamības rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā, pakalpojumu sektorā, kā arī patērētāju novērtējums mājsaimniecības finansiālās situācijas prognozējamībai. Ja rādītājs ir virs nulles, ir paaugstināta sociālekonomiskās situācijas nenoteiktība, tās attīstība ir grūti prognozējama, ja zem nulles – situāciju prognozēt ir viegli, tā ir noteiktāka. Novembrī nenoteiktība mazinājusies visās minētajās jomās, izņemot rūpniecību, bet vislielākā ietekme uz kopējo samazinājumu bijusi tieši patērētāju vērtējumam, kurš pēdējā pusgada laikā ir bijis ļoti svārstīgs.
