2023. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,15 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 17,7 % mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 15 %, bet importa vērtība par 19,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,36 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,79 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2022. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot no 41,9 % līdz 43,3 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 24,57 miljardus eiro – par 1,61 miljardu eiro jeb 6,2 % mazāk nekā 2022. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 11,01 miljardu eiro (samazinājums par 672,5 milj. eiro jeb 5,8 %), bet importa – 13,56 miljardus eiro (samazinājums par 937,6 milj. eiro jeb 6,5 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 12,4 % mazāka, bet importa – par 18 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 2,9 %, bet importa samazinājās par 4,3 %.
Jūlijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,6 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,2 %), Vācija (7 %) un Krievijas Federācija (6,2 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (21,2 % no importa kopapjoma), Vācija (12,4 %), Polija (10,8 %) un Igaunija (9,8 %).
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2023. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūliju visvairāk ietekmēja viskija eksporta pieaugums par 4,7 milj. eiro jeb 56 %. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot elektroenerģijas eksportam par 44,5 milj. eiro jeb 77,8 %.
Farmācijas produktu importa kāpumu 2023. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūliju visvairāk ietekmēja imūnpreparātu, kas ir safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai, importa pieaugums par 4,6 milj. eiro jeb 95,5 %. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas importam attiecīgi par 165,5 milj. eiro un 116,4 milj. eiro.
2023. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 49 valstīm.
2023. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūliju Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1,8 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā pieauga par 2,3 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā pieauga par 0,5 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 4,5 procentpunktiem.
Eksporta pieaugumu uz Ukrainu 2023. gada jūlijā, salīdzinot ar 2022. gada jūliju, visvairāk ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu (galvenokārt elektroģeneratoru iekārtu un rotējošo pārveidotāju) eksporta pieaugums par 1,1 milj. eiro jeb 65,9 %, uz Baltkrieviju – pārtikas rūpniecības ražojumu (galvenokārt kakao sviesta, tauku un eļļas) eksporta pieaugums par 1 milj. eiro jeb 64,8 %. Savukārt eksporta samazinājumu uz Krievijas Federāciju galvenokārt ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu (galvenokārt mašīnas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai vai izkraušanai) eksporta samazinājums par 9 milj. eiro jeb 60,7 %.
2023. gada jūlijā, salīdzinot ar 2022. gada jūliju, importa samazinājumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (galvenokārt diagnostikas vai laboratorijas reaģentu uz pamatnes vai bez tās) importa samazinājums par 1,9 milj. eiro jeb 34,4 %, no Krievijas Federācijas – minerālproduktu (galvenokārt dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas) importa samazinājums par 101,1 milj. eiro jeb 87,4 %. Savukārt importa pieaugumu no Baltkrievijas galvenokārt ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu (galvenokārt rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas) importa pieaugums par 3,2 milj. eiro.
2023. gada janvārī – jūlijā preces uz Krievijas Federāciju eksportēja 346 uzņēmumi, uz Baltkrieviju – 180. Savukārt 2022. gada atbilstošajā periodā eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju attiecīgi bija 749 un 322. Eksportētāju un importētāju skaitā ir iekļauti visi uzņēmumi, kas atbilstoši preču ārējās tirdzniecības metodoloģijai ir veikuši eksporta un importa darījumus neatkarīgi no darījuma vērtības un darījuma veida – gan tiešā preču tirdzniecība, gan darījumi, kas paredz preču atgriešanu, kā arī atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšanu, preču pārstrādi u.c.
Preces no Krievijas Federācijas 2023. gada janvārī – jūlijā importēja 276 uzņēmumi, no Baltkrievijas – 204. Uzņēmumu skaits, kas importēja preces no šīm valstīm 2022. gada septiņos mēnešos, bija attiecīgi 1 182 uzņēmumi no Krievijas Federācijas un 548 no Baltkrievijas.
2023. gada janvārī – jūlijā salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo periodu ievērojami pieaugusi preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām NVS valstīm. Eksports uz Kazahstānu pieaudzis par 32,7 milj. eiro jeb 84,5 %, uz Kirgizstānu – par 27,1 milj. eiro jeb 5,8 reizes, uz Uzbekistānu – par 13,8 milj. eiro jeb 36,3 %.
2023. gada janvārī – jūlijā salīdzinājumā ar 2022. gada septiņiem mēnešiem imports no Uzbekistānas pieaudzis par 16,2 milj. eiro jeb 4,2 reizes, no Kazahstānas – par 23,1 milj. eiro jeb 84,2 %, no Azerbaidžānas – par 1,5 milj. eiro jeb 69 %.
2023. gada janvārī – jūlijā salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo periodu pieaudzis arī eksportējošo un importējošo uzņēmu skaits ar atsevišķām NVS valstīm. Īpaši strauji palielinājies uzņēmumu skaits tirdzniecībā ar Kazahstānu – eksportā par 115 uzņēmumiem, importā – par 33.
Eksportējošo un importējošo uzņēmumu skaits ar atsevišķām NVS valstīm 2022. un 2023. gada janvārī–jūlijā
