Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī piedzīvoja kritumu, liecina publiskotie Centrālās Statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 0,6%, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni izaugsme bija par 0,9% zemāka.
Pašlaik izvērsti dati nozaru un IKP izlietojuma griezumā vēl nav pieejami, bet provizoriskās aplēses rāda, ka pakalpojumu nozares kopumā pieauga par 0,6%, kamēr ražojošās nozares piedzīvoja lielāku kritumu nekā iepriekšējā ceturksnī, samazinoties par 4%.
Pakalpojumu nozares turpināja izaugsmi arī šā gada otrajā ceturksnī, pateicoties augošam iekšzemes pieprasījumam. To veicināja relatīvi labs mājsaimniecību finansiālais stāvoklis, pateicoties straujam algu pieaugumam, mazinot inflācijas negatīvo ietekmi, kā arī valsts sniegtajam energoatbalstam ziemas mēnešos. Kopš gada sākuma patērētāju konfidence līdz maija mēnesim bija augoša, ko veicināja arī inflācijas pakāpeniskā samazināšanās. Tomēr straujais procentu likmju kāpums nedaudz samazināja konfidenci, kas gan vēl ir augstāka nekā pirmajā ceturksnī.
Pakalpojumu nozari stiprina arī tūrisma plūsmas atjaunošanās, par ko liecina gan lidostas Rīga apkalpoto pasažieru skaita pieaugums par 24% šā gada otrajā ceturksnī, gan arī viesnīcu noslogojums, pavadīto nakšu skaitam šajā laika periodā pieaugot par 18,6%.
Tikmēr mazumtirdzniecības apjomi turpināja mazināties, kritumam otrajā ceturksnī sasniedzot 2,3%. Mazumtirdzniecības apjomi turpina samazināties ceturto mēnesi pēc kārtas, jūnijā tirgotajiem apjomiem sarūkot par 2,3% salīdzināmās cenās pret iepriekšējā gada jūniju. Šā gada jūnijā negatīvo ietekmi veido gan pārtikas (‑5,2%), gan nepārtikas (-2,9%) tirgoto apjomu samazinājumi, bet degviela tirgota par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Negatīvās mazumtirdzniecības tendences šā gada otrajā ceturksnī veido augstā bāze no pērnā gada otrā ceturkšņa, kad martā tika atcelta lielākā daļa pandēmisko ierobežojumu, tādējādi strauji pieauga mazumtirdzniecības apjomi. Ne mazāk nozīmīgs negatīvais faktors ir šā brīža augstās cenas tirdzniecības vietās, kas liek iedzīvotājiem rūpīgāk izvērtēt nepieciešamos pirkumus.
Vienlaikus apstrādes rūpniecības rezultātos jau sākusi izpausties ārējā pieprasījuma samazināšanās, apstrādes rūpniecībai bremzējoties no 5% krituma šā gada pirmajā ceturksnī līdz 8% kritumam vidēji aprīlī – maijā. Izaugsmes bremzēšanās vērojama visās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, galvenokārt kokapstrādē. Kritumu ietekmē eksporta pieprasījuma samazināšanās, daļēji arī pieaugušo procentu likmju dēļ. Apstrādes rūpniecību ietekmē arī noieta cenu samazināšanās, kamēr izejmateriāli reģionā ir dārgāki nekā citur, apgrūtinot pelnītspēju un konkurētspēju.
Kopumā šāds IKP rezultāts liecina, ka saglabājas augsta nenoteiktība par turpmāko izaugsmi, jo zems ekonomikas izaugsmes temps eirozonā un procentu likmju tālāks pieaugums var bremzēt vietējās investīcijas un ārējo pieprasījumu.
