Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta ātro novērtējumu šogad 1. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās pēc neizlīdzinātiem datiem bija par 0,7% lielāks nekā pirms gada. IKP 1. ceturksnī ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs, kā arī pieaugums pakalpojumu nozarēs un produktu nodokļu ieņēmumos.
Lai arī IKP kāpums 1. ceturksnī ir bijis salīdzinoši mērens, tas ir vērtējams pozitīvi, ņemot vērā lielo ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību reģionā un augsto cenu līmeni.
Vājāks sniegums ražojošajās nozarēs 1. ceturksnī jau bija gaidāms. Šogad pirmajos divos mēnešos apstrādes rūpniecības nozares izlaides apjomi bija par 3,2% mazāki nekā pirms gada. Saruka kokapstrādes, nemetālisko minerālu ražošanas, poligrāfijas un ķīmiskās rūpniecības apjomi. Tajā pašā laikā apstrādes rūpniecībā ir vērojamas arī pozitīvas tendences – kāpums gada sakumā bija pārtikas ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā. Šogad janvārī-februārī apjomu kritums gada griezumā ir bijis arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 24,4%), kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē (par 8,7%).
Tendences rūpniecībā ietekmē arī preču eksporta apjomus. Kopumā šogad pirmajos divos mēnešos preču eksports faktiskajās cenās pārsniedza pagājušā gada janvāra-februāra līmeni par 5,9%. Ņemot vērā, ka gada sākumā preču eksporta cenu indekss bija 8% robežās, tas nozīmē, ka preču eksporta apjomi salīdzināmās cenās gada griezumā ir nedaudz sarukuši.
Savukārt pieaugums pakalpojumu nozarēs liecina, ka, neraugoties uz augstajām cenām, saglabājas pozitīva privātā patēriņa dinamika. Šogad janvārī-februārī mazumtirdzniecības apjomi bija par 3,1% lielāki nekā pagājušā gada janvārī-februārī. Gada sākumā pozitīvi pieauguma tempi ir arī gaisa transporta, izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī IKT nozarēs.
Sagaidāms, ka ģeopolitiskā nenoteiktība un augstās cenas turpinās ietekmēt ekonomisko attīstību un visticamāk gada pirmajā pusē saglabāsies mēreni ekonomikas izaugsmes tempi. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2023. gadā IKP pieaugs par 0,8 procentiem.
