2022. gads kopumā apstrādes rūpniecībai bija samērā sekmīgs, jo tam bija spēcīga pozitīva inerce – labs izaugsmes temps gada sākumā. Taču pērn notika šokējošs enerģijas un izejvielu cenu kāpums, kas turklāt gada beigās apvienojās ar atsevišķu svarīgu produktu (galvenokārt lietkoksnes izstrādājumu) cenu kritumu. Gadā kopumā nozari plusu zonā noturēja enerģija, ko deva pandēmijas radītais pieprasījuma vilnis. Pērn apstrādes rūpniecības izlaide pieauga par 2,8%, tātad nedaudz apsteidzot ekonomikas vidējo braukšanas ātrumu. Domājams, ka 2023. gadā attiecība būs pretēja – IKP izmaiņas būs tuvu nullei, bet rūpniecībā gaidāmi mīnusi.
2023. gads ir sācies ar lielu negatīvu inerci, jo pērn decembrī ražošana attiecībā pret 2021. gada decembri samazinājās par 3,8%. Cenu korekcija vairākos svarīgos mājokļu tirgos turpina padziļināties, bet celtniecība ir ļoti svarīgs mūsu ražotāju noieta tirgus. Rūpniecības jauno pasūtījumu indekss turpina pasliktināties. Tāpēc ir bažas par to, ko statistiķi vēstīs turpmākajos mēnešos.
Taču pamazām veidojas arī apstākļi, kas varētu ražošanu no šīs bedres izvilkt. Gāzes un elektrības cenas kopš augstākā punkta ir samazinājušās vairākkārt. Nereti ražotājiem rodas negaidīti ieguvumi, kad enerģijas un izejvielu cenas izrādās zemākas par iecenotajām. Starptautiskais valūtas tikko paaugstināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes.
Kritums decembrī bija gaidāms jau pieminēto globālo procesu dēļ, arī tāpēc, ka novembra dati bija pārsteidzoši labi. Sliktās nojautas piepildījās ar uzviju, jo salīdzinājumā ar novembri ražošana samazinājās par 2,8%. Vairākās apakšnozarēs situācija ir ļoti skarba. Iekārtu ražošana mēneša griezumā samazinājās par 28%, padziļinot kritumu gada griezumā līdz 38% un “palīdzot” šim mašīnbūves sektoram kļūt par neveiksmīgāko arī gadā kopumā (-12,3%). Cita nelāga ziņa, kas nav gluži pārsteigums – minerālu (galvenokārt būvmateriālu) ražošana decembrī samazinājās par 10,2% pret novembri, kritumu gada griezumā padziļinot līdz -25,3%. Šīs apakšnozares klienti vietējā tirgū ir virzījusies cauri elles lokiem – vājais mājokļu tirgus uz citu Baltijas valstu fona, tad materiālu cenu kāpums, tad kārtējā kavēšanās ar ES fondu apguvi. Finanšu ministrija ziņo, ka naudas aprite fondu apguvei beidzot paātrinās, būvniecības pārstāvju vērtējums par pasūtījuma portfeļa dinamiku strauji virzās augšup. Tāpēc var cerēt uz uzlabojumiem šogad, neskatoties uz procentu likmju kāpumu un tā nelabvēlīgo ietekmi uz investīcijām.
Lielākais patīkamais pārsteigums rūpniecības datos ir kokapstrādes pieaugums pret novembri par 7,8%, palīdzot to noturēt virs ūdens arī gada griezumā (+3,3%). Igaunijā, kur nav šāda tirgus situācijai it kā neatbilstoša šīs nozares snieguma, apstrādes rūpniecībā jau novembrī kritums bija 13%. Kokzāģētavu sniegums arī Latvijā ir ļoti vājš (-17% gada griezumā), bet situāciju glābj lieliskais tālākas pārstrādes produktu ražotāju sniegums (+15%). Elektroniķu veikums decembrī pret novembri pieauga par 11%, bet kāpums gada griezumā (+44%) šādai jau diezgan lielai nozarei saucams par astronomisku. Pārsteidzošs ir mēbeļu ražošanas kāpums par 12,2%, palīdzot šim sektoram gandrīz izkāpt no lejupslīdes (-1,6% pret pērno decembri).
Kāda aina varētu pavērties turpmāko mēnešu datos? Periodos ar samērā vāju pieprasījumu ražotāji mēdz pagarināt gadu mijas brīvdienas, lai efektīvāk noslogotu jaudas, kas var likt datiem decembrī un arī janvārī izskatīties sliktāk par patieso tendenci. Tāpēc varētu sagaidīt vēl vienu “negaršīgu” rūpniecības datu porciju pēc mēneša, bet cerēsim uz uzlabojumiem februārī, kad jau varētu kļūt jūtama elektrības un gāzes vairumcenu krituma ietekme.
Latvijas ražotāju noskaņojuma indikatori rāda ļoti kontrastainu ainu. Inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika) optimisms pārsvarā ir virs vēsturiski vidējā, bet tās ir gandrīz vienīgās, par kurām to var teikt. Abās ar koksni saistītajās nozarēs – kokapstrādē un mēbeļu ražošanā noskaņojums ir daudz sliktāks nekā rūpniecībā kopumā.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
