2022. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 4,2 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 27,2 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 20 %, bet importa vērtība par 34,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Novembrī Latvija eksportēja preces 1,95 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,25 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2021. gada novembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 49,2 % līdz 46,4 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
2022. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 43,54 miljardus eiro – par 10,83 miljardiem eiro jeb 33,1 % vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 19,43 miljardus eiro (pieaugums par 4,54 miljardiem eiro jeb 30,5 %), bet importa – 24,11 miljardus eiro (pieaugums par 6,29 miljardiem eiro jeb 35,3 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022. gada novembrī salīdzinājumā ar 2021. gada novembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 18,8 % lielāka, bet importa – par 34 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 4,8 %, bet importa samazinājās par 2,1 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2022. gada novembrī, salīdzinot ar 2021. gada novembri:
• minerālproduktu eksports lielāks par 122 milj. eiro jeb 2 reizes;
• augu valsts produktu eksports lielāks par 86,2 milj. eiro jeb 67,4 %;
• pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 48,2 milj. eiro jeb 38,9 %;
• mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 45,9 milj. eiro jeb 18,8 %;
• parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 59,1 milj. eiro jeb 31,7 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2022. gada novembrī, salīdzinot ar 2021. gada novembri:
• minerālproduktu imports lielāks par 349,8 milj. eiro jeb 3,4 reizes;
• mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 45,1 milj. eiro jeb 12,1 %;
• pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 43,9 milj. eiro jeb 32,3 %;
• satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 31,1 milj. eiro jeb 24,9 %;
• augu valsts produktu imports lielāks par 27 milj. eiro jeb 36,2 %.
Novembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16,1 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,5 %), Krievijas Federācija (6,6 %) un Vācija (6,1 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (28,7 % no importa kopapjoma), Vācija (10,2 %), Polija (9,3 %) un Igaunija (8,6 %).
2022. gada novembrī salīdzinājumā ar 2021. gada novembri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 1,1 procentpunktu, savukārt kopējā importa vērtībā – par 6,2 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,1 procentpunktu, bet importā – par 4 procentpunktiem.
2022. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 3,8 milj. eiro jeb 10,6 %. To visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 4,1 milj. eiro jeb 33,4 %. Eksports uz Krievijas Federāciju palielinājās par 8,4 milj. eiro jeb 7 %, to ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 6,8 milj. eiro jeb 77,3 %. Eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 1 milj. eiro jeb 5,4 %. Eksporta samazinājumu uz Baltkrieviju lielākoties ietekmēja optisko ierīču un aparatūras eksporta samazinājums par 1,9 milj. eiro jeb 43,8 %.
2022. gada novembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas palielinājās par 597,2 tūkst. eiro jeb 1,8 %. To ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa pieaugums par 3,9 milj. eiro jeb 42,1 %. Imports no Krievijas Federācijas samazinājās par 51,6 milj. eiro jeb 39 %, to galvenokārt ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 64,7 milj. eiro jeb 61,7 %. Imports no Baltkrievijas pieauga par 5,2 milj. eiro jeb 39,7 %, to ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa pieaugums par 6,1 milj. eiro.
2022. gada novembrī preces uz Krievijas Federāciju eksportēja 207 uzņēmumi, uz Baltkrieviju – 89. Savukārt 2022. gada janvārī eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju attiecīgi bija 369 un 153.
Preces no Krievijas Federācijas 2022. gada novembrī importēja 163 uzņēmumi, no Baltkrievijas – 100. Uzņēmumu skaits, kas importēja preces no šīm valstīm 2022. gada janvārī, bija attiecīgi 556 uzņēmumi no Krievijas Federācijas un 283 no Baltkrievijas.
2022. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 117 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 50 valstīm.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2022. gada novembrī salīdzinājumā ar 2021. gada novembri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas eksporta pieaugums attiecīgi par 58,4 milj. eiro un 26,3 milj. eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu eksportam par 42,5 milj. eiro jeb 40,4 %.
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2022. gada novembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, visvairāk ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 77,2 milj. eiro.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2022. gada novembrī salīdzinājumā ar 2021. gada novembri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 245,5 milj. eiro. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 10,2 milj. eiro jeb 44,2 %.
CSP informē, ka atbilstoši metodoloģijai preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” norādītā mēneša vidējā cena.
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.
