Preču eksporta nozaru pievienotās vērtības pieaugums ir uz kādu laiku apstājies. Taču eksporta vērtība turpina augt, pateicoties straujajam cenu kāpumam. Situācija strauji mainīsies nākamgad, var pat veidoties otrādi apgriezta aina – ražojošās nozares sāks iziet no recesijas, bet preču eksportu naudas izteiksmē samazinās cenu kritums.
Septembrī eksports bija 2,137 miljardi eiro, tas ir visu laiku lielākais. Eksports augstā līmenī ir bijis visu šo gadu, bet septembrī pāri rekorda līnijai to palīdzēja pārvilkt sezonālais graudu eksporta vilnis, kas rudens pirmajā mēnesī sasniedz pilnu spēku. Šogad raža atkal bija laba un graudu cenas ir augstas, līdz ar to eksports gada griezumā auga par 84,8%. Ir cita preču kategorija, kuru augstās pārtikas izejvielu cenas ietekmē labvēlīgi – piena, olu un medus eksports gada laikā audzis par 78%.
Neskatoties uz zāģmateriālu cenu kritumu ļoti liels joprojām ir koksnes produktu eksports, pēc krituma gada griezumā iepriekšējos trīs mēnešos tas atgriezās pie pieauguma (+5,5%), taču tas var neturpināties ilgi. Vairākos svarīgos mājokļu tirgos (ASV, Ķīna) samazinās pārdošanas apjoms un būvēšanas uzsākšana, tieši maza mēroga būvniecībā koksni izmanto īpaši daudz, tāpēc nākamie pāris gadi nozarei būs sarežģīti. Eksporta kopsummu pagaidām labvēlīgi ietekmē augstās enerģijas koksnes cenas.
Enerģijas dārdzība septembrī augstā līmenī turēja minerālproduktu eksporta summu. Latvija ir elektrības neto importētāja, taču notiek arī eksports un augstās cenas ietekmē summu, inflācija ietekmē arī naftas produktu pārrobežu tirdzniecības atspoguļojumu naudā. Augstās izejvielu cenas, transportēšanas izdevumi un ražošanas jaudu noslodze augšup velk arī ilglietošanas preču cenas, veicinot mašīnbūves produktu eksporta pieaugumu apmēram par piektdaļu gada laikā.
Strauji krājas pierādījumi tam, ka turpmāk inflācija bremzēsies, daudzās preču kategorijās būs cenu kritumi. Naftas, gāzes un elektrības vairumcenas ir atkāpušās no augstākajiem punktiem. Ja nenotiks kas ārkārtējs, enerģijas cenu kritums gada griezumā sāksies nākamā gada rudenī un būs ļoti jūtams 2024. – 2026. gadā. Jau strauji stājas nepārtikas patēriņa preču cenu kāpums piegādes ķēdēs. Pēc divu gadu pārtraukuma sākušas samazināties ražotāju cenas Ķīnā. Šīs valsts lejupvērstā ietekme uz cenu līmeni šī gadsimta pirmajās divās desmitgadēs izšķiroši ietekmēja tendences pasaulē kopumā, atbalstot t.s. Lielā Miera (Great Moderation) – makroekonomiskās stabilitātes un zemas inflācijas periodu. Ļoti strauji krīt uzņēmēju vērtējumi par komponentu iepirkumu izmaksām. Vairākkārtīgi kopš augstākā punkta pērn ir samazinājušās globālās preču transportēšanas izmaksas.
Kopš pagājušā gada vasaras ekonomikā skaitļu izteiksmē gandrīz viss ir strauji audzis, arī ienākumi, bet vairākumam cilvēku ienākumu kāpums diemžēl ir atpalicis no cenām. Pamazām virzāmies uz citu periodu – kad lielie skaitļi jeb makroekonomiskās summas mainās ļoti plūstoši un ne vienmēr uz augšu, bet mājsaimniecību labklājība pēc pārejoša krituma atkal uzlabosies. Iespējams, ka 2024. gadā preču eksports naudas izteiksmē būs mazāks, bet par to varēs nopirkt vairāk importa preču. Enerģijas cenu kritums mēneša griezumā jau palīdz samazināt preču tirdzniecības deficītu, kas maijā un jūlijā bija ap 650 miljoniem eiro, bet septembrī ir sarucis uz pusi. Uzņēmumiem augstās inflācijas periods ir bijis vienlaikus grūts un sekmīgs – ir bijis viegli celt cenas, pārsvarā arī reālais pieprasījums bijis spēcīgs, bet ir bijis grūti vadīt darbu pasaulē, kur viss tik ļoti mainās, tostarp arī izmaksas. Sekos relatīva miera periods, kurā rentabilitāti daudziem negatīvi ietekmēs skaitļu vētras laikos augstu paceltais grūti mazināmo izmaksu līmenis, pirmkārt, darba algas.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
