Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2022.gada augustā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 32,7%. Preču importa vērtība augustā gada griezumā pieauga nedaudz lēnāk – par 26,7%. Tirdzniecības deficīts augustā bija 12,9 %.
Augustā gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt gandrīz visās pamatgrupās. Lielu eksporta vērtības pieauguma daļu turpināja nodrošināt minerālo produktu eksports. Būtiski pieauga arī elektroierīču un iekārtu, piena un piena produktu, graudaugu kultūru un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta vērtība. Vienlaikus jāatzīmē, ka šo eksporta preču grupu vērtības pieaugums daļēji ir saistīts ar strauju eksporta cenu palielinājumu. Savukārt neliela negatīva ietekme eksporta izaugsmē, pārsvarā cenu samazinājuma dēļ bija dzelzs un tērauda eksporta vērtības samazinājumam.
Augustā, straujāk nekā kopējais preču eksports, gada griezumā pieauga eksports uz ES valstīm – par 46,5%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie produkti, elektroiekārtas), Somiju (minerālie produkti), Igauniju (elektroiekārtas, minerālie produkti), Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, eļļas augu sēklas), Zviedriju (koksne) un Dāniju (dzīvnieku un augu tauki, koksne).
Nedaudz pieauga eksports uz NVS valstīm – par 4,7%. Pieauga eksporta vērtība uz Kazahstānu (elektroierīces, dzelzs un tērauds), bet samazinājās uz Baltkrieviju un Krieviju (uz abām valstīm – mehānismi).
Eksporta apjomi augustā palielinājās arī uz pārējām valstīm – par 7,9%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība saruka uz Apvienoto Karalisti (koksne), Dienvidāfriku un Keniju (uz abām – graudaugi) Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Mozambiku (graudaugi), Ukrainu (minerālie produkti) un Angolu (graudaugi).
Preču imports augustā gada griezumā pieauga lielākajā daļā preču pamatgrupu. Tostarp īpaši strauji palielinājās minerālo produktu importa vērtība. Mērenāk pieauga lauksaimniecības un pārtikas preču, kā arī mehānismu, ierīču un elektroiekārtu imports.
Kopumā gada astoņos mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada janvāra-augusta apjomus par 31,2%, bet preču imports šajā laikā bija par 35,9% lielāks nekā pirms gada.
Tālāku eksporta izaugsmi turpinās negatīvi ietekmēt kara darbība Ukrainā, kuras dēļ ir traucētas līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes. Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar karā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā jāpārorientē piegāžu iespējas un jāmeklē jauni preču noieta tirgi. Tāpat eksportētāju konkurētspēju negatīvi ietekmē pasaulē vērojamais cenu kāpums precēm, tai skaitā energoresursiem.
