2022. gada 18. jūlijā Briselē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kuras laikā notika diskusija par Krievijas agresiju pret Ukrainu, ES attiecībām ar Latīņamerikas valstīm un digitālo diplomātiju.
Sanāksmē E. Rinkēvičs pauda nostāju par nepieciešamību strādāt, lai sagatavotu apstiprināšanai pret Krieviju un Baltkrieviju ES sankciju septīto pakotni. Vienlaikus ir jāturpina līdzšinējo sankciju ieviešana un to nepilnību novēršana.
“Nedrīkstam aizmirst par Baltkrievijas režīma līdzatbildību Krievijas karā pret Ukrainu. Jāstrādā, lai sagatavotu un apstiprinātu nākamo sankciju kārtu pret Baltkrieviju. Jāturpina sniegt visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai, īpaši militārajā jomā, arī Eiropas Miera mehānisma ietvaros. Mēs atbalstām piektās atbalsta pakotnes apstiprināšanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,” akcentēja E. Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs izteica pārliecību, ka ir svarīgi turpināt koordinētu komunikāciju un aktīvu politisko dialogu ar starptautisko sabiedrību, tādējādi esot vienotiem nostājā pret Krievijas agresiju Ukrainā. “Eiropas Savienībai un dalībvalstīm iespēju robežās ir jāatbalsta valstis, kuras visvairāk skar Krievijas izraisītā pārtikas krīze, sniedzot tām arī tiešu pārtikas palīdzību, tādējādi apliecinot solidaritāti un veicinot šo valstu atbalstu Eiropas Savienības pozīcijai pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tas būtu ieguldījums arī potenciālo migrācijas plūsmu mazināšanai Eiropas Savienībā, ko neizbēgami izraisītu būtiska situācijas pasliktināšanās,” uzsvēra ministrs.
“Starptautiskajos centienos nodrošināt Ukrainas graudu eksportu, jāņem vērā Ukrainas intereses un drošības apsvērumi. Krievijai ir jāatlīdzina Ukrainai visi zaudējumi, ko rada tās agresija, tostarp jāuzņemas atbildība par Ukrainas ekonomikas un infrastruktūras graušanu,” sacīja ministrs.
Sanāksmē ministrs norādīja, ka ES ir jāizstrādā juridiski risinājumi vienotam tiesiskam ietvaram Krievijas iesaldēto aktīvu konfiskācijai un to izmantošanai Ukrainas atjaunošanai. Ministrs pauda atbalstu Ukrainas atjaunošanas un turpmāko reformu procesam, kam ir jāsākas nekavējoties, ņemot vērā tuvojošos jauno mācību gadu un ziemu.
Tāpat sanāksmē notika diskusija par digitālo diplomātiju, un tika apstiprināti Padomes secinājumi par Eiropas Savienības digitālo diplomātiju. Ārlietu ministrs norādīja, ka ES digitālajai diplomātijai ir jāaizstāv ES intereses un vērtības, kā arī jāsekmē starptautisko tiesību, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanā balstītas globālās digitālās pārvaldības normas, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību un novērš drošības apdraudējumus pasaulē. Tāpat Eiropas Savienībai ir jāsniedz atbalsts Ukrainas digitālās infrastruktūras aizsardzībā, kā ar jānodrošina pieeja internetam Krievijas Federācijas okupētajās teritorijās.
