Šā gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā auga par 10%, bet rūpniecībā kopā par 6,3% salīdzināmās cenās, informē Centrālā statistikas pārvalde. Gada pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecībā pieaugums bija 7,4% un rūpniecībā kopā 4%. Lai gan marts bijis pirmais pilnais mēnesis, ko Latvijas apstrādes rūpnieki aizvadījuši pie ierobežotiem Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgus apstākļiem, izejvielu krājumi nav izsīkuši un pieprasījums saglabājas augstā līmenī, kas palīdz nozarei noturēt augstu izaugsmes līmeni.
Pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecībā turpinājās strauja izaugsme, ko nodrošināja ražošanas pieaugumi kokrūpniecībā (+6,6%), būvmateriālu ražošanā (+18,5%), metālu ražošanā (120,5%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+12%), kā arī dzērienu ražošanā (+29,3%). Turpretī ražošanas apjomu kritumi novēroti pārtikas (-2,9%) un papīra un tā izstrādājumu (-7,7%) ražošanā.
Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm šā gada martā spēcīga 16,7% izaugsme bija kokrūpniecībā, uzrādot augstāko pieaugumu kopš pērnā gada jūnija. Pieaugumu veicināja gan sausie laikapstākļi martā, kas veicināja mežizstrādes darbus, kā arī pieprasījuma pieaugums vietējā tirgū, samazinoties koksnes importam no karadarbībā iesaistītajām valstīm.
Būtiskus ražošanas apjomu pieaugumus martā uzrāda arī tādas nozīmīgas nozares kā būvmateriālu (+12,9%) un metālizstrādājumu (+5,9%) ražošana. Pieaugumi fiksēti arī mazākās nozarēs, kā tekstilizstrādājumu ražošana (+20,1%), poligrāfija un ierakstu reproducēšana (+29,8%), autobūve (+17,3%) un ķīmisko vielu un produktu ražošana (+20,3%), uzrādot straujākos pieaugumus kopš pērnā gada marta. Strauju 124,1% pieaugumu uzrāda arī samērā nelielā metālu ražošanas nozare, un, krasi augot vietējam pieprasījumam, paredzama strauja šīs nozares turpmākā attīstība.
Savukārt samazinājumi šā gada martā fiksēti papīra un tā izstrādājumu (-13,7%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (-13,8%) un elektrisko iekārtu ražošanā (-5,1%).
Pārtikas preces šā gada martā ražotas pērnā gada līmenī (-0,2%), bet dzērienu ražošanā straujš pieaugums jau 12. mēnesi pēc kārtas (+28,2%).
Arī ieguves rūpniecībā pieaugums 9,2% apmērā, neraugoties uz augsto bāzi pērnā gada martā.
Ņemot vērā sausos laikapstākļus šā gada martā, samazinājusies elektroenerģijas ražošana un gāzes apgāde. Salīdzinājumā ar 2021. gada martu nozare saruka par 18,6% un pirmajā ceturksnī kopā par 16,5%, ko gan martā, gan ceturksnī kopumā noteica elektroenerģijas ražošanas apjomu sarukums koģenerācijas stacijās, kamēr hidroelektrostaciju izlaide pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. Šā gada martā elektroenerģija importēta pusotru reizi vairāk, bet pirmajā ceturksnī divas reizes vairāk nekā eksportēta.
Ražošanas cenu pieaugums apstrādes rūpniecībā jau astoto mēnesi pēc kārtas svārstās 18% – 20% robežās, šā gada martā sasniedzot 19,7% pieaugumu pret pērnā gada martu. Lielākie sadārdzinājumi kokrūpniecībā (31%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (26,4%), ķīmisko vielu un produktu ražošanā (23,9%), kā arī pārtikas preču ražošanā (17,1%).
Eiropas Komisijas apkopoto aptauju rezultāti rāda, ka aprīlī turpināja pasliktināties Latvijas rūpnieku konfidence jeb vērtējums par situāciju nozarē un tās perspektīvām. Rūpnieki norādījuši uz pasūtījumu skaita samazināšanos un paredz arī ražošanas apjomu samazināšanu, tajā pašā laikā saražoto preču krājumi saglabājas ierastos apjomos. Kaut arī noskaņojums nozarē pasliktinās, tas aprīlī atrodas ap ilgtermiņa vidējā rādītāja vērtību un ir krietni virs pandēmijas izraisītajiem kritumiem 2020. gadā.
Šā gada martā un aprīlī Eiropas Savienības kopējais ekonomikas sentimenta indekss pēc izaugsmes pērnā gada otrajā pusgadā samazinājies straujāk nekā Latvijas ekonomikas indekss, taču saglabā ilgtermiņa vidējā rādītāja apmērus. Turpretī Latvijas ekonomikas sentimenta indekss pērn bija sasniedzis ilgtermiņa vidējo rādītāju, šā gada martā un aprīlī samazinoties zem tā.
