Rietumu pasaules ekonomiskās sankcijas ir vienīgais pieejamais instruments, kam papildu Ukraiņu pretestībai ar ieročiem būtu jāmaina Krievijas elites un iedzīvotāju vēlēšanās iznīcināt kaimiņvalsti. Kremlim pietuvinātie oligarhi nedēļas laika ir zaudējuši miljardus, ietekmīgas Krievijas bankas ir tuvu bankrotam, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Atomsprādziens ekonomikā, izdzīšana no pasaules tirgus un atgriešanās deviņdesmitajos. Tā tiek novērtētas ekonomiskās sankcijas Krievijai par iebrukumu Ukrainā. Sākums ir izrādījies graujošs, taču arvien jaunas postošas sekas parādīsies tuvāko nedēļu un mēnešu laikā.
Pat pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gadā un Krimas aneksijas rietumvalstu ieguldījumi Krievijas naftas, gāzes, autobūves industrijā turpinājās. Ar krieviem kopīgs bizness Sibīrijā ir lielākajām pasaules naftas kompānijām “Shell” un “Exon Mobil”. Krievijā ir “BMW”, “Ford”, “Renault”, “Volkswagen” auto ražotnes. Krievija izmantoja pasaules banku sistēmu kapitāla piesaistīšanai. Ar nopelnīto no naftas un gāzes pārdošanas, valsts uzkrāja valūtu rezerves Lielbritānijas, Vācijas, ASV bankās. Rietumu bizness uz Vladimira Putina agresīvo ārpolitiku, cilvēktiesību pārkāpumiem un demokrātijas iznīcināšanu Krievijā skatījās caur pirkstiem.
Tāpēc ASV un Eiropas Savienības nedēļas laikā ieviestās ekonomiskās sankcijas bija pārsteigums Kremlī.
Pirmais trieciens trāpīja banku sektoram un rublim. Pēc Krievijas banku “Sberbank”, “VTB Bank”, “Otkritie”, “Novikom”, “Sovcom”, “Alfa bank” sankcionēšanas sākās straujš rubļa vērtības kritums. Valūtas maiņas punktos eiro maksā 148 rubļus. Pirms mēneša kurss bija 85 rubļi par eiro. Pie bankomātiem veidojās rindas. Eiro un dolāri tajos jau bija beigušies piektdien. Sestdien ASV un Eiropas savienība izlēma iesaldēt Krievijas centrālās bankas valūtas rezerves. No uzkrātajiem 600 miljardiem, ap 400 Krievijas valdībai nebūs pieejami.
Krievijas valdība izdevusi rīkojumus, ka visiem uzņēmumiem 80% ienākumu dolāros un eiro jāsamaina uz rubļiem, iedzīvotājiem aizliegts izvest no valsts vairāk nekā 10 tūkstošus dolāru. Procentu likme banku aizņēmumiem pacelta 20% apmērā, vilinot noguldīt naudu depozītos. Tas glābj rubli, bet iznīcina biznesu.
Ekonomikas zinātņu doktors Vladislavs Inozemcevs norāda: “Tas viss turpināsies vairāk nekā trīs mēnešus. Pagaidām tā ir tikai valūta, pagaidām visiem liekas, ka tā ir kaut kādas īslaicīgas nepatikšanas. Izzudīs ierastas preces, sadzīves elektronika, telefoni, viss paliks dārgāks proporcionāli. Ienākumi nepieaugs. Tas būs pirmais vilnis. Pēc tam atnāks vasara, un kļūs skaidrs, ka krieviem nebūs iespējams vasaras atvaļinājums ārzemēs, tas vēl aizskars pāris miljonus cilvēku. Kas bija cerējuši pēc Covid-19 atgriezties pie normālas dzīves. Cilvēki sapratīs, ka viņu ierastais dzīves stils vienkārši sabrūk acu priekšā. Es domāju, ka ap vasaras vidu jau būs kulminācija.”
Ne tikai “Boeing” un “Airbus” pametuši Krieviju. Desmitiem pazīstamu uzņēmumu paši izlēmuši aiziet. Par rūpnīcu slēgšanu un aiziešanu no tirgus paziņojuši auto ražotāji “BMW”, “FORD”, “Renault” un “Volkswagen”
“Negribētos runāt par to, ka drīzumā brauksim ar žiguļiem. Žigulis tagad maksā miljons deviņsimt. Miljons deviņsimt vienkārši par žiguli! Neprāts notiek. Un acīmredzot arī turpināsies,” norāda blogeris Eriks Davidičs.
Krievijas ostās vairs neienāks pasaulē lielākā kuģniecība “Maersk”. Krievi vairs nevarēs pasūtīt preces no pasaules populārākajiem interneta veikaliem. Kinozālēs paredzams klusums, jo savas filmas tur nerādīs Disnejs, “Paramount” un “Warner brothers”. Dienu pirms pirmizrādes atcelti seansi uz jaunāko Betmena filmu.
“Jā, mēs nepaliksim bez ārzemju filmām, skaidrs, ka mēs tās skatīsiemies, bet nedarīsim to tā, kā bijām pieraduši. Vairs neaiziesi uz kinoteātri, nepaskatīsies jaunu pirmizrādi, ar komfortu, popkorniņu un kolu,” pauž blogeris Iļja Varlamovs.
No 4. marta slēgti “IKEA” veikali. Aiziet “Apple”. Par programmu pārdošanas apturēšanu Krievijā piektdien paziņoja “Microsoft”.
“Krievija šobrīd ir kļuvusi par tik toksisku valsti, ka lielajiem zīmoliem vienkārši kaut ko pārdot Krievijā kļūst par sitienu reputācijai. “Apple” neviens neaizliedza te strādāt. Tas ir viņu iekšējs lēmums, saistīts ar reputāciju. Ne tikai pārtraukt darbību Krievijā, bet par to arī publiski paziņot,” sacīja Krievijas Ekonomikas skolas rektors, ekonomists Rubens Enikolopovs.
Turpināt strādāt Krievijā apņēmusies kompānija “Coca Cola”. Ar to izpelnoties aicinājumus boikotēt tās produktus citur pasaulē.
Krievijas ekonomisti kā nākamo lielāko triecienu pēc bankām sagaida augsto tehnoloģiju importa aizliegumu. Mikroprocesorus nepiegādās Intel. Problēmas sagādāt elektroniku jau ir Krievijas lielākajai auto rūpnīcai Autovaz. Ražošana kļuvusi neregulāra.
“Mēs, liekas, līdz šim nesaprotam mērogu, cik ļoti svarīga ir augsto tehnoloģiju elektronika šobrīd. Kaut kad lasīju transporta departamenta relīzi, kad vilcienus Lastočka vai Ivolga palaida, varu sajaukt. Bet preses relīzē bija teikts, ka 90% vilciena saražots Krievijā. Es vēl pabrīnījos, – tavu māti, kas par murgiem, kā tas var būt. Es atradu oriģinālo preses relīzi, un tur iekaviņās tā kaunīgi ierakstīts – pēc svara,” sacīja interneta drošības eksperts Arturs Hačujans.
Vienīgā cerība aizstāt trūkstošās augstās tehnoloģijas produktus ir no Ķīnas. Pekina nav pievienojusies sankcijām un būs ieguvēja no Krievijas bloķēšanas.
ASV un Eiropas sankciju sarakstos beidzot iekļauts Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ārlietu ministrs Segejs Lavrovs. Tur nonācis arī Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Tiek arestēti viņu īpašumi Eiropā. Papildināts arī sankcionēto oligarhu saraksts. No Kremlim pietuvinātajiem miljardieriem rietumos gaida neapmierinātību, kas varētu likt Putinam pārtraukt karu Ukrainā.
“Esmu nonācis pie daudziem secinājumiem. Un esmu gatavs ar tiem dalīties, bet es ļoti gribu, lai vispirms būtu panākts miers. Es jums atklāti teikšu, citādi mēs nevarēsim reāli novērtēt. Krīze – minimums uz trīs gadiem. Nežēlīga. Pareiziniet 1998. gada krīzi ar trīs. Un izeja no krīzes, ņemot vērā iekrāto pieredzi, un saprotot visu, kas noticis, tiks atrasta. Bet galvenais un pirmais solis ir ar kompromisu panākt mieru,” sacīja kompāniju ”RusAl”, ”Nn+ group” īpašnieks Oļegs Deripaska.
Pārtraukt karu publiski pieprasījis arī Romāns Abramovičs un “Alfa Banka” līdzīpašnieks Mihails Fridmans, tomēr nekādu redzamu iespaidu uz Kremli šobrīd tas nav atstājis. Citi sankcijām pakļautie Putina miljardieri klusē.
“Var teikt, ka sankcijas ir nostrādājušas tādā ekonomiskā perspektīvā, bet jāsaprot, ka to sankciju mērķis jau bija politisks. Kas bija – ietekmēt šo te Krievijas sabiedrību. Izraisīt pietiekami lielu vietējo neapmierinātību ar notiekošo. Un tagad ir jautājums, vai šīs sankcijas patiesībā to panāks,” pauda Rīgas Stradiņa universitātes lektors, ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs.
Līdz šim no sankcijām vismazāk cietis Krievijas naftas un gāzes bizness. Ieņēmumi no tā ļauj uzturēt armiju un Kremļa medijus, subsidēt Baltkrieviju, Piedņestru un draudēt kaimiņiem: “Un rietumu pusē tas lielais jautājums ir, vai ir gatavība ieviest sankcijas pret naftu un gāzi, jo tas tiešām būtu tas lielais trieciens.”
Naftas un gāzes tirdzniecība Krievijai katru dienu ienes miljardus. To, ka šī ir sāpīgāka vieta, kur rietumi vēl var iesist, apzinās arī Krievijas eksperti.
“Pats briesmīgākais būtu mūsu energoresursu eksporta ierobežošana. No varbūtības nulle, tas tagad joprojām ir maz iespējams, bet arvien, arvien reālāk. Neiespējama ir pilna attiekšanās. Krievijas energoresursu eksporta aizliegums. Bet būtiski ierobežojumi, tie ir ļoti reāli. Tas ir milzīgs trieciens Eiropas ekonomikai, tas būtu ļoti dārgi,” sacīja Rubens Enikolopovs.
