Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksports eiro izteiksmē decembrī palielinājās par 35.2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas ir otrs straujākais pērn mēnesī reģistrētais pieauguma temps. Savukārt importa pieauguma temps decembrī sabremzējās, bet tāpat bija gana straujš, proti, 18.3%. Gan eksporta, gan importa apgrozījumā lielu lomu straujajos pieauguma tempos pagājušā gada otrajā pusē spēlēja cenu pieaugums. 2021.gada nogalē eksporta un importa cenas bija par aptuveni 20% augstākas nekā gadu iepriekš. Labā ziņa – izskatās, ka eksporta pusē gada pēdējos divos mēnešos auga ne tikai cenas, bet arī fiziskie apjomi.
Decembrī eksporta sniegumu eiro izteiksmē visvairāk palīdzēja uzlabot minerālprodukti (kāpums 3.8 reizes), kas izskaidroja gandrīz trešo daļu no kopējā kāpuma. CSP ziņo, ka šajā grupā visstraujāk audzis dabasgāzes eksports. Turklāt, izskatās, ka ne tikai cenu pieauguma ietekmē, bet arī apjomos. Nozīmīgu devumu kopējā eksporta pieaugumā veidoja arī ķīmiskās rūpniecības produkti (+71%), metāli un to izstrādājumi (+81%), kā arī koksne un tās izstrādājumi (+18%). Visās šajās preču grupās vērojams arī straujš, vismaz divu ciparu izteiksmē rakstāms cenu kāpums. Neskatoties uz augstākām cenām, eksportētājiem izdevās palielināt ķīmisko produktu fizisko apjomu, savukārt koksnes eksporta apjomi, visticamāk, saruka. Eksporta vērtības pieaugumu visbūtiskāk decembrī ierobežoja dzērienu un graudaugu eksporta samazinājums. Attiecībā uz lauksaimniecības produkciju, izskatās, ka pat augstās cenas nespēj kompensēt šī gada ražu apjoma un kvalitātes kritumu.
Gads kopumā gan eksportā, gan importā ir mērāms ar plus zīmi. Augošais preču pieprasījums pasaulē un straujais cenu kāpums palīdzēja sasniegt jaunus apgrozījuma rekordus.
Saspīlējumi globālajās piegāžu ķēdēs un transportēšanas jaudās saglabājas būtiski un arī šogad sagādās galvassāpēs gan ražotājiem, gan eksportētājiem. Tomēr dažādās Eiropas ražotāju aptaujās ir parādījušies signāli tam, ka situācija sāk lēnām uzlaboties. Neskatoties uz to, ka Omikrona izplatība pasaulē īslaicīgi apdraud darbu nepārtrauktību darbinieku slimošanas dēļ, daudzās valstīs ierobežojumi šobrīd tiek mīkstināti, jo slimnīcu noslodze aug daudz mērenāk nekā saslimušo skaits. Lai gan ražotāji daudzviet ir bažīgi par šī brīža situāciju, optimisms par nākamo gadu janvārī ir audzis. Piegāžu problēmu atslābšanu apdraud Ķīnas nepiekāpīgi stingrie vīrusa ierobežošanas pasākumi, kas tiek iedarbināti pat pie mazākās vīrusa izplatības. Ķīna ir ļoti būtisks posms globālajās piegāžu ķēdēs.
Pandēmijas ierobežojumiem un valdību atbalsta pasākumiem mazinoties, preču pieprasījums šogad vairs tik strauji neaugs. Gaidāms, ka iedzīvotāji visā pasaulē sāks vairāk tērēt iepriekš mazāk pieejamajiem pakalpojumiem. Liela daļa izaicinājumu mūsu preču eksportētājiem, protams, ir tādi paši kā konkurentiem, bet viena no atšķirībām ir algu kāpums, kas Baltijā ir straujāks nekā citur Eiropā. Tālākā nākotnē darba tirgus izaicinājumi var ierobežot eksporta apjomus. Riskus var mazināt, tālredzīgi investējot.
Starptautiskās tirdzniecības norises mūsu reģionā vairāk nekā citus gadus ietekmēs ģeopolitiskā situācija, kā arī ar to saistītās oficiālās un neoficiālās sankcijas. Lietuvas un Ķīnas diplomātiskais konflikts attiecībā uz Taivānu pagaidām nav būtiski kaitējis ne Lietuvas, ne pārējo Baltijas valstu ekonomikām. Savstarpējā tirdzniecība nav plaši attīstīta, bet riski saglabājas. Baltkrievijas sankcijas pagaidām vairāk skar pakalpojumu sektoru un re-eksportētājus, it īpaši minerālmēslu tranzīta biznesā Lietuvā, bet var ietekmēt arī, piemēram, koksnes importu uz Latviju. Vislielākie riski saistīti ar Krievijas un Ukrainas konflikta saasināšanos. Militāra iebrukuma gadījumā Eiropas Savienība un ASV ir solījušas ļoti bargas sankcijas Krievijai, uz ko Krievija noteikti atbildētu ar savām sankcijām. Abpusējās sankcijas, visticamāk, ārējo tirdzniecību skartu gan tiešā veidā, gan arī netiešā veidā, ierobežojot norēķinu iespējas. Ģeopolitiskie konflikti var ne tikai ietekmēt tirdzniecības plūsmas, bet arī veicināt kopējo cenu kāpumu, it īpaši energoresursu jomā.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
