Janvāris nav nesis iepriekš prognozēto jauno inflācijas pīķi, gada griezumā reģistrēts zemāks pieaugums kā iepriekšējā mēnesī. Gada griezumā cenu līmenis pieaudzis par 7.4%, bet, salīdzinot ar decembri, saglabājies nemainīgs. Inflācija ir ļoti tuvu savam augstākajam punktam, iespējams, jau pat garām tam. Tomēr arī tuvākajos mēnešos tā būs diezgan noturīgi augsta.
Pārtikas preces ar katru mēnesi spēlē arvien būtiskāku lomu cenu līmeņa pieaugumā. Janvārī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu kategorija bija galvenais cenu kāpuma virzītājs. Pagājušajā mēnesī pārtikas preču cenas pieauga par 9.5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Zīmīgākie virzītāji bija cenu pieaugums maizei un graudaugiem (+10.6%), piena produktiem (+11.9%), kā arī dārzeņiem un kartupeļiem (+22.5%). Kāpums pārtikas cenās Latvijā nav pārsteidzošs, ņemot vērā notikumu attīstību pasaulē, kur būtiski augušas pārtikas izejvielu cenas. ANO pārtikas cenu indekss janvārī gada griezumā pieaudzis par gandrīz piektdaļu.
Arī janvārī inflāciju turpināja virzīt ar mājokli saistītās izmaksas (+10.1%), ko veicina Eiropas energoresursu krīze. Cenu pieaugums gan atslāba no iepriekšējo mēnešu augstumiem. Tam par pamatu bija par gandrīz 40% zemākas elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām nekā decembrī, kas skaidrojams ar elektrības cenas kritumu Nordpool biržā, kā arī galvenokārt valsts atbalstu mājsaimniecībām no janvāra līdz aprīlim, pilnībā sedzot obligātās iepirkumu un jaudas komponentes un pārvades un sadales tarifa izmaksas. Savukārt daļēja kompensācija siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālam sadārdzinājumam ir nedaudz mīkstinājusi pieaugumu šo komunālo pakalpojumu cenu kategorijās.
Pagājušā gada laikā pasaules naftas cenas piedzīvojušas spēju kāpumu, kas turpinājās arī gada nogalē. Tas janvārī turpinājis sekmēt degvielas cenas pieaugumu arī Latvijā (+26.3%). Augstais pieprasījums un ģeopolitisko saspīlējumu radītie riski – no Jemenas raidītās raķetes uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kā arī Ukrainas-Krievijas konflikts – veicinājuši pasaules naftas cenas augšupeju šī gada sākumā. Šobrīd Brent jēlnaftas cena jau pārsniedz 90 dolārus par barelu – augstākais līmenis kopš 2014. gada. Šīm tendencēm turpinoties, pasaules naftas cena pēc dažādu tirgus vērotāju aplēsēm varētu sasniegt pat 100 dolāru par barelu, veicinot degvielas cenu augšupeju visā pasaulē. Turklāt šī brīža ģeopolitisko saspīlējumu saasināšanās ir būtisks risks augstākai un/vai noturīgākai energoresursu inflācijai, jo tie var nelabvēlīgi ietekmēt, piemēram, naftas un gāzes ražošanu un/vai transportēšanu, vēl vairāk palielinot spiedienu uz cenām.
Inflācijā pakāpeniski sāks atspoguļoties otrreizējie efekti no energoresursu cenu kāpuma un citu ražošanas un pārvadāšanas, kā arī pakalpojumu sniegšanas izmaksu pieauguma. Straujais algu pieaugums nozīmē lielākas darbaspēka izmaksas, kas arī kaut vai daļēji var tikt pārnestas uz pircēju augstāku cenu veidā, it īpaši pakalpojumos, kur darbaspēka izmaksas veido būtiskāku daļu no kopējiem izdevumiem.
Pagājušā gada nogalē visas trīs Baltijas valstis bija patēriņa cenu pieauguma līderes Eirozonā. Taču janvārī Slovākija un Beļģija izstūmušas Latviju no vadošā trijnieka un uz papēžiem min Nīderlande. Eirozonā janvārī vidējais cenu līmenis pieaudzis par 5.1%, kas ir straujāk, nekā tika gaidīts. Augstā inflācija ir darījusi bažīgu arī Eiropas Centrālo banku (ECB), kuras pārstāvji savos izteikumos nav noraidījuši iespēju, ka ECB varētu sākt celt procentu likmes jau šogad. Viss būs atkarīgs no tā, vai ECB būs pārliecināta par to, ka inflācija nākamajos divos gados noturēsies virs centrālās bankas 2% mērķa. Pagaidām šādu prognožu nav.
Swedbank prognozē, ka inflācija 2022. gadā pārsniegs 6%. Gaidāms, ka cenu kāpums kļūs mērenāks gada otrajā pusē, lielākoties pateicoties bāzes efektiem. 2023. gadā inflācija atslābs līdz 2.9%.
Laura Orleāne, Swedbank ekonomiste
