Pateicoties labvēlīgai ārējai videi un izejvielu cenu kāpumam, Latvijas preču eksports turpina strauji attīstīties un uzstādīt jaunus rekordus. Preču eksporta vērtība šā gada septembrī palielinājās par 24,1% salīdzinājumā ar 2020.gada septembri, tādējādi sasniedzot 1 614 milj. eiro, kas ir augstākā viena mēneša eksporta vērtība, kopš tiek apkopoti ārējās tirdzniecības statistiskie dati. Šādu eksporta kāpumu var uzskatīt par ļoti strauju, ņemot vērā pērnā gada augsto bāzi, kad preču eksports pieauga par 15,2%. Tas nozīmē, ka Latvijas preču eksportētāji veiksmīgi izmanto iespējas, ko dod pasaules ekonomikas atgūšanās no pandēmijas.
Preču eksporta pieaugums šā gada septembrī bija nedaudz zemāks nekā iepriekšējos mēnešos, kad eksporta kāpums pārsniedza 30%. Tomēr salīdzinājumā ar augustu eksporta vērtība bija par 11,6% augstāka, kas liecina par eksporta attīstību. Strauja eksporta izaugsme turpinās astoto mēnesi pēc kārtas, un šā gada deviņos mēnešos kopā Latvijas preču eksporta vērtība bija par 22,8% augstāka salīdzinājumā ar 2020. gada deviņiem mēnešiem. Dati liecina, ka praktiski visās ES dalībvalstīs vērojama samērā strauja preču eksporta izaugsme. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka Latvija 2020.gadā bija viena no tām dažām ES valstīm, kuras pat pandēmijas ierobežojumu apstākļos spēja nedaudz kāpināt eksporta vērtību, kas liecina par Latvijas eksportētāju konkurētspēju.
Galvenais preču eksporta virzītājspēks gan šā gada septembrī, gan deviņos mēnešos kopā, ir koksne un koka izstrādājumi – viena no lielākajām preču eksporta grupām, kas šā gada septembrī veidoja 19% no kopējā preču eksporta. Salīdzinājumā ar pērnā gada septembri šīs preču grupas eksports pieauga par 84,3%, tādējādi nodrošinot gandrīz pusi no kopējā preču eksporta kāpuma. Koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums bija fiksēts visos lielākajos noieta tirgos – Skandināvijas valstīs, Baltijas valstīs, kā arī Vācijā. Tomēr noteicošā loma bija eksporta pieaugumam uz Apvienoto Karalisti, būtiski palielinoties garumā sazāģētu kokmateriālu un koksnes granulu eksportam. Savukārt, deviņos mēnešos koka un koksnes izstrādājumu eksports palielinājies par 48,6%.
Straujš eksporta kāpums bija fiksēts metālu un to izstrādājumu preču grupā, kopumā par 54,0% salīdzinājumā ar pērnā gada septembri. Eksporta kāpumu šajā preču grupā veicināja plakanā dzelzs un neleģētā tērauda eksporta pieaugums uz ES dalībvalstīm. Savukārt deviņos mēnešos šīs preču grupas eksports pieauga par 39,0%. Preču eksporta izaugsmi veicināja arī minerālproduktu eksporta pieaugums divas reizes, pateicoties lielākam naftas eļļu, dabasgāzes un elektroenerģijas eksportam uz Lietuvu, kā arī uz citām ES dalībvalstīm.
Jāatzīmē, ka preču eksporta kāpumu veicina arī izejvielu cenu pieaugums. To ietekmē pasaules ekonomikas atkopšanās, kā arī ieviestie ierobežojumi koronovīrusa izplatības mazināšanai, kas negatīvi ietekmēja ražošanas jaudas un piegāžu ātrumu. Tādējādi piedāvājums atjaunojas lēnāk nekā pieprasījums, radot cenu spiedienu. Kopš gada sākuma pasaules biržās strauji pieauga naftas, koksnes, metālu un pārtikas cenas. Tas ir atspoguļojies arī Latvijas ražotāju un eksporta vienības cenās. Pašreiz ir pieejami dati līdz augustam, un pirmajos astoņos mēnešos eksporta vienības cena naftai pieauga par 30,9%, koksnei – par 31,6%, bet metāliem – par 36,4%. Tādējādi, ja izslēgtu cenu palielinājuma faktoru, kopējā preču eksporta pieaugums šā gada astoņos mēnešos būtu nevis 22,8%, bet gandrīz uz pusi mazāks. Izejvielu precēm, kuras kotējas biržās, piemīt svārstīgums. Tādējādi tajā brīdi, kad izejvielu cenas sāks mazināties, tas varētu negatīvi ietekmēt arī eksporta vērtību. Līdz ar to apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ir nepieciešams veikt investīcijas ražošanas procesa modernizācijā un optimizēšanā, lai celtu produktivitāti un nodrošinātu konkurenci ne tikai ar cenām, bet arī ar preču kvalitāti.
