Šā gada oktobrī Latvijas mazumtirdzniecībā reģistrēts samazinājums par 2,3% pret pērnā gada oktobri (salīdzināmās cenās), ko ietekmēja valdības noteiktā mājsēde no 21. oktobra, kad apmeklētājiem klātienē pieejami bija vien pirmās nepieciešamības preču veikali. Šā gada laikā nopietni ierobežojumi tirdzniecības nozarē tika ieviesti jau otro reizi. Neraugoties uz to, janvārī – oktobrī saglabājies pieaugums 2,4% apmērā pret pērnā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Samazinājums oktobrī skaidrojams ar nepārtikas preču (neskaitot degvielu) tirdzniecības apjomu kritumu par 5,7%, galvenokārt, ierobežojumu dēļ. Pārtikas preču mazumtirdzniecība saglabājusies tuvu pērnā gada līmenim (+0,1%), bet degvielas tirdzniecībā fiksēts 1,4% pieaugums, kas ir zemākais kāpums kopš 2020. gada aprīļa.
Starp nepārtikas precēm oktobrī, lielākie tirdzniecības apjomu samazinājumi mājsaimniecības precēm (-11,3%), kultūras un atpūtai paredzētajām precēm (-13,7%), apģērbiem un apaviem (-20,4%), pulksteņiem un juvelierizstrādājumiem (-23,7%), kā arī lietotām precēm (-45,6%). Savukārt par 12,5% augusi farmaceitisko un medicīnisko piederumu tirdzniecība, kur stabils pieaugums vērojams jau kopš šā gada aprīļa, iedzīvotājiem aktīvi lietojot dezinfekcijas līdzekļus, Covid-19 testus un citus medicīnas produktus. Arī pandēmijas apstākļiem atbilstošā tirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos oktobrī pieaugusi par 22,1%, divciparu pieauguma skaitlim saglabājoties kopš šā gada jūnija.
Degvielas tirdzniecības pieauguma tempa sarukšana skaidrojama gan ar augsto bāzi pērn, kad no augusta līdz novembrim pieauguma tempi pret 2019. gadu veidoja divciparu skaitļus, gan ar šā gada oktobra beigās izsludināto mājsēdi, kas liedza pulcēties vairākām mājsaimniecībām, kā arī samazinoties nepārtikas preču piegādei veikaliem, tiem esot slēgtiem. Papildus pieprasījumu mazināja arī degvielas cenu straujais pieaugums, iedzīvotājiem izvēloties neveikt tālus braucienus ar automašīnām.
Šā gada desmit mēnešos kopējo mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu 2,4% apmērā veidoja degvielas (+7,3%) un nepārtikas preču (atskaitot degvielu) (+2,5%) kāpums. Taču pārtikas mazumtirdzniecības apjomi palikuši teju nemainīgi pret pērno gadu (+0,01%).
Kā liecina Eiropas Komisijas apkopotie sentimenta rādītāji, kopš šā gada jūlija turpina samazināties mazumtirgotāju konfidences indekss, oktobrī tam noslīdot zem ilgtermiņa vidējā līmeņa. Uzņēmēji turpmākajos mēnešos paredz zemākus pārdošanas apjomus un nodarbinātības samazināšanos, turpretī joprojām paredzams cenu pieaugums. Savukārt patērētāju noskaņojums oktobrī ir uzlabojies, tuvākajā laikā plānojot vairāk nozīmīgu pirkumu. Novembrī gan paredzama noskaņojuma pasliktināšanās, iedzīvotājiem ievērojot mājsēdi.
Arī Latvijas Bankas dati šā gada oktobrī norāda uz iedzīvotāju uzkrājumiem un piesaistīto mājsaimniecību noguldījumu palielinājumu par 15,8% pret pērnā gada oktobri, tostarp noguldījumi uz nakti auguši par 21,1%. Jāpiemin, ka mājsaimniecību noguldījumi uzrāda divciparu pieauguma tempu kopš 2020. gada septembra.
Līdzīgi kā oktobrī, arī novembrī mazumtirdzniecības apjomus negatīvi ietekmēs mājsēde, kuras laikā līdz 14. novembrim atvērti apmeklētājiem klātienē bija vien pirmās nepieciešamības preču veikali. Pēc 14. novembra bez Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem atļauts apmeklēt vien veikalus, kur tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1500 m2. Turklāt iedzīvotāju finansiālo situāciju un pirktspēju negatīvi ietekmēs arī strauji pieaugošā inflācija, tai skaitā augošās izmaksas par mājokli.
