Lai sekmētu vietējā tūrisma attīstību, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) īstenojusi vairākas vietējā tūrisma kampaņas, mudinot ceļotājus atklāt Latvijā gan jau zināmus, gan mazāk apmeklētus tūrisma objektus. Tūrisma pakalpojumu sniedzēji atzīst: lai gan šī vasara objektīvu iemeslu dēļ nav bijusi tik veiksmīga kā pērnā, ikviena iniciatīva palīdz sastapt savu klientu un nāk par labu biznesam.
Šovasar uzmanību vietējā tūrisma pakalpojumiem LIAA pievērsa ar vairākām akcijām, piemēram, jūnijā tika organizētas “Atvērtās dienas laukos”, kurās piedalījās 240 saimniecības. Savukārt jūlija beigās startēja spēle „Pievelc Latviju tuvplānā!”, kas ilgs līdz 2021. gada beigām, un „Mājas kafejnīcu dienas”, kuras norisinājās 33 galamērķos un noslēdzās oktobra sākumā. Kopumā Latvijā kampaņas laikā tika izveidotas 448 pop-up mājas kafejnīcas un katra no tām strādāja vienu nedēļas nogali, pulcējot vairāk nekā 21 tūkstoti viesu.
„Šis laiks ir izveidojis jauku tradīciju – vēlmi atklāt Latviju no jauna. Daudziem tas jau kļuvis par labu ieradumu, kas, cerams, turpināsies. Gribam, lai ceļotāji aktīvi izmanto arī vietējā tūrisma pakalpojumus un naudas līdzekļus, kuri paredzēti atpūtai, atstātu Latvijā, tādā veidā atbalstot vietējos uzņēmējus. Līdz šim daudziem likās pašsaprotami tērēt prāvus līdzekļus ārzemēs, tagad cilvēki arvien vairāk sākuši novērtēt to, kas ir tepat uz vietas,” secina Inese Šīrava, LIAA Tūrisma departamenta direktore.
„Sadarbojoties ar vietējiem tūrisma nozares speciālistiem un informācijas centriem, radījām spēli „Pievelc Latviju tuvplānā!” ar 16 maršrutu piedāvājumu, tostarp, ar mazāk apmeklētiem objektiem. Gribējām parādīt pēc iespējas lielāku Latvijas iekšējā tūrisma piedāvājumu, kā arī izlīdzināt tūristu plūsmas pa sezonām, atklājot, ka ne tikai vasarā, bet arī rudenī un ziemā ceļošana var būt interesanta. Spēles elements, kad ir jāsacenšas un var arī laimēt balvas, padara ceļošanu vēl aizraujošāku. Savukārt „Mājas kafejnīcu dienas”, kurās popularizējam novadus vai kultūrtelpu kā pievilcīgus tūrisma galamērķus, norit jau otro gadu. Uz dažām dienām saimniecību pagalmi un pat vietas, kas ikdienā nav saistītas ar uzņēmējdarbību un ēdināšanas pakalpojumiem, pārvēršas par kafejnīcām. Zinām, ka cilvēki ceļo pat pāri visai valstij, lai nokļūtu kādā konkrētā kafejnīcā,” stāsta I.Šīrava, atzīstot, ka visas trīs šovasar realizētās aktivitātes guvušas pietiekoši lielu piekrišanu.
Spēlē „Pievelc Latviju tuvplānā!” jau reģistrējušās vairāk nekā 200 komandas, biežāk izvēloties Siguldas, Smiltenes, Alsungas un Tērvetes apkaimes. Tūrisma piedāvājumi ir piemēroti visdažādākajām vēlmēm – dabas un vēsturiskie apskates objekti, muižas un pilis, pastaigu takas un izklaides parki, vēl nezināmi atklājumi, kā arī vēderprieki visām gaumēm. Daži piemēri – senlietu valdzinājums muzejā „Fazāni”, gleznainas ainavas no Cirgaļu skatu torņa, Zeltiņu kodolraķešu bāze, noderīgas ekskursijas dižgaru Rūdolfa Blaumaņa, brāļu Kaudzīšu un Kārļa Skalbes muzejos, iespēja līdzdarboties porcelāna apgleznošanas darbnīcā, degustēt un iegādāties smiltsērkšķu ražotāja un kafijas grauzdētavas produktus. Spēle ikvienam interesentam bez maksas būs pieejama līdz gada beigām.
Jauns ieradums – ceļošana pa Latviju
Pandēmijas laiks palīdzējis aktivizēt vietējos ceļotājus, jo līdz tam daudziem bijusi diezgan skeptiska attieksme pret ceļošanu pa Latviju. Daļa cilvēku daudz labprātāk atvaļinājumu pavadīja ārzemēs. Cilvēki nebija sekojuši tam, kā ir mainījies tūrisma piedāvājums kopš brīža, kad viņi pēdējo reizi to izmantoja. “Daudziem šī bija iespēja atklāt, ka arī Latvijā ir ko redzēt un darīt,” stāsta I.Šīrava.
Arī tuvākās un tālākās ārvalstīs tiek uzturēta interese par Latvijas tūrisma piedāvājumu, jo ārvalstu tūrists nozarei ir ļoti nozīmīgs. „Par ārvalstnieku nopietnāku ceļošanu pa Latviju varējām sākt runāt, kad ieviesa digitālo sertifikātu jūlija sākumā, tādēļ aktīvā sezona no ārvalstu tūristu piesaistes viedokļa šogad sanāca salīdzinoši īsa. Šogad uzrunājām Igaunijas, Lietuvas un arī Polijas ceļotājus, kas var visātrāk noreaģēt un atbraukt. Turpinājām aktivitātes arī mūsu tradicionālajos ārvalstu tirgos: Rietumeiropā, Skandināvijas valstīs un citviet. Tomēr ārvalstu tūristu skaitu nevaram salīdzināt ar laiku pirms pandēmijas, liela piesardzība no ceļotāju puses saglabājas arī pašlaik,” saka I. Šīrava.
Lai mudinātu iedzīvotājus apceļot Latviju arī rudens un ziemas sezonā, LIAA ir uzsākusi vietējā tūrisma popularizēšanas kampaņu ar nosaukumu #ārgājis. Kampaņas ideja ir aicināt pievienoties #ārgājis kustībai visus Latvijas iedzīvotājus un izmantot šo laiku, lai iepazītu Latvijas tūrisma nozares piedāvājumu dažādos gadalaikos.
Kampaņas mērķis ir mazināt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas tūrisma nozarē, veicinot iedzīvotāju interesi par Latvijas tūrisma produktiem un pakalpojumiem. Kampaņa tika uzsākta septembra beigās un turpināsies visu rudens un ziemas sezonu. Kampaņas ietvaros īpaši tiks akcentēti sezonai raksturīgie tūrisma objekti, aicinot apmeklēt gan dabas gan citus tūrisma objektus.
Lauku ceļotājiem mainās prasības
“Ir bijuši uzņēmumi, kam šovasar klājies pavisam labi, citiem sezona bijusi mazāk veiksmīga. Kopumā aktīvākais gada laiks nav bijis tik labs kā pērnā vasara – to ietekmējusi iespēja ceļot uz ārzemēm, jo daļa maksātspējīgu, ekonomiski aktīvu cilvēku ne tikai no Latvijas, bet arī kaimiņvalstīm, varēja doties ārvalstu ceļojumos,” tā secina Asnāte Ziemele, Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja.
Šovasar labi klājies tiem uzņēmumiem, kam ir kempingi un pašlaik modē esošie glempingi, kas varēja uzņemt ģimenes ar bērniem, makšķerniekus u.c. Dažādas jaunas idejas: iespēja nakšņot siena ķīpā, stikla mājas u.tml., kas labi izskatoties Instagram publikācijās, piesaista, īpaši gados jaunākos ceļotājus. Kāzu organizētāji beidzot varēja noorganizēt svinības tiem, kas jau teju divus gadus bija tās atlikuši. Ļoti populāra bijusi jūrtaka un mežtaka – gari kājām ejami maršruti. Ir bijis daudz klientu, kas atraduši savus saimniekus un īrē mītnes ne tikai uz visu vasaru, bet pat uz gadu. Labi veicies tiem, kas bija nopietni gatavojušies sezonai, ņēmuši vērā ierobežojumus, piemērojušies un ir vakcinējušies paši un arī darbinieki, secina A. Ziemele.
Mazāk sekmīga vasara bijusi lielo, korporatīvo pasākumu vai sporta spēļu organizētājiem. Pašreizējo situāciju ilustrē kāda uzņēmēja teiktais: no 25 sporta spēlēm, kas bija pieteiktas šai vasarai, notikušas vien divas, turklāt ar daudz mazāku cilvēku skaitu. „Biznesa veiksme ir pašu uzņēmēju rokās – ko pats saimnieks spēs piedāvāt, jo ceļotāji īpaši novērtē, ja var visus pakalpojumus saņemt uz vietas: ēdināšanu divreiz dienā, pirti, SPA utt. Tagad laukos īsti vairs nav kur paēst, jo ļoti daudzi ēdināšanas uzņēmumi pēc ierobežojumu atcelšanas tā arī neatsāka savu darbu. Nozarē šai laikā ir zaudēts ļoti daudz darbinieku, īpaši ēdināšanā. Tāpēc arī Mājas kafejnīcu dienas izvērtušās par ļoti veiksmīgu ideju un pat nepieciešamību,” saka A. Ziemele.
„Ir daudz izmaiņu: jāsadzīvo ar ierobežojumiem un nenoteiktību, nav iespējams plānot biznesu, jābūt gataviem piemēroties. Ceļotāji atsaka, maina pieteiktos datumus, nemaksā avansa maksājumus, kas uzņēmējam neļauj būt pārliecinātam, vai klients ieradīsies. Šovasar nozarē nav uzkrāts tauku slānis, tas rada zināmu spriedzi par ziemas periodu.. Nepalīdz jaunā nodokļu politika, kā arī tas, ka rudenī, ziemā nav aktīva sezona, vai arī darbība būs jāierobežo vēl vairāk. Īpaši asi to izjūt mazie uzņēmēji,” atzīst A. Ziemele. Viņa cer uz plašāku vakcinācijas aptveri un to, ka situācija nomierināsies. Šis būs individuālo ceļotāju laiks, tāpēc A. Ziemele mudina arī turpmāk baudīt brīvdienas un nedēļas nogales laukos, un uzteic valsts atbalstītas iniciatīvas tūrisma veicināšanai, kas izvēršas par ļoti veiksmīgu sadarbību ar nozari.
Uzņēmēji optimismu nezaudē
Siguldas novadā esošais viesu nams „Mauriņi” orientējas uz lieliem, masveidīgiem pasākumiem (korporatīvie pasākumi: semināri, sporta spēles u.c.), spējot nodrošināt gan nakšņošanu, gan ēdināšanu vismaz 70 viesiem. Māra Zemdega, viesu nama saimniece, atzīst, ka esot to vidū, kurus ietekmējusi Covid pandēmija. „Jāsaka paldies, ka valsts par mums rūpējās, jo pandēmijas laiku, pateicoties tam, ka bijām maksājuši nodokļus, esam pārdzīvojuši normāli. Šovasar dzīve, protams, nebija tāda kā citās vasarās, kad, piemēram, ik vasaru uz teju diviem mēnešiem uzņēmām lielu grupu – Maskavas London Gates valodu skolas dalībniekus, kurus izmitinājām un ēdinājām gan pie mums, gan kaimiņos esošajos viesu namos. Tad bija liela naudas plūsma un prāvi ieņēmumi. Tagad mērogi ir nesalīdzināmi, bet mēs nekreņķējamies,” saka viņa.
Viesu nams piedalījies mājas kafejnīcu dienās un no pieteiktajiem 30 viesiem atbraukuši uz pusi vairāk, tas licis saprast, ka, iespējams, cenas būtu jāpalielina, un, iespējams, varētu pievērsties arī šāda veida darbībai. Šogad „Mauriņiem” bijusi aktīva kāzu svinību sezona un esot liela interese par nākamo vasaru, kas no kāzinieku puses jau ir gandrīz norezervēta. „Uzņēmējam šajos laikos nākas pielāgoties un riskēt. Balansē ikviens: ne tikai mēs, bet arī veikalnieki un teātri, kuriem klājas krietni grūtāk. Protams, gribētos, lai būtu labāk, bet īpaši žēloties es arī negribētu,” saka saimniece.
