Ārējās tirdzniecības rezultāti, cenu kāpuma spārnoti, dzenas pēc arvien jauniem rekordiem. CSP dati rāda, ka Latvijas preču eksports eiro izteiksmē jūnijā pieauga par 31.7% jeb 312 miljoniem eiro un veidoja 1.3 miljardus eiro. Šī gada pirmais pusgads preču eksportam kopumā ir bijis visspēcīgākais datu vākšanas vēsturē. Savukārt preču imports jūnijā bija par 42.6% lielāks nekā gadu iepriekš, sasniedzot visu laiku augstāko 1.7 miljardu eiro līmeni mēnesī.
Joprojām būtiska nozīme ir cenām. Jūnijā ražotāju cenas eksportētajai produkcijai pakāpās par 15% gada laikā, importa cenas maijā uzrādīja 9.2% pieaugumu, kas, visticamāk, jūnijā bija vēl straujāks. Tomēr vismaz pusi ārējās tirdzniecības apgrozījuma veidoja apjomu pieaugums. To virza gan spēcīgais ārvalstu pieprasījums, gan arī Latvijas ražotāju spēja pielāgot ražošanas procesus un piedāvājumu pandēmijas mainīgajai situācijai.
Eksportā šobrīd vadošā lokomotīve viennozīmīgi ir koksnes produkti. Tie nodrošina pārliecinoši lielāko ieguldījumu kopējā sniegumā jau piekto mēnesi pēc kārtas. Jūnijā koksnes produktu eksports palielinājās par iespaidīgiem 143 miljoniem eiro jeb 87%, uzstādot jaunu apgrozījuma rekordu. Eiropas Komisijas aptaujas rāda, ka jūnijā kokapstrādes uzņēmumu vērtējumā eksporta pasūtījumi bija visu laiku augstākajā līmenī. Jūlijā noskaņojums par pasūtījumiem nedaudz atslāba, bet joprojām bija gana labs. Tas liek spriest, ka arī turpmāk eksporta lokomotīvei degvielas netrūks. Jaudu noslodze ir augsta, bet domājams, ka vēl var tikt kāpināta, it īpaši, ja darbinieku vakcinācijas aptvere būs gana liela un ļaus efektīvāk organizēt darba procesu.
Būtisku pienesumu kopējā eksporta rezultātā deva arī kāpums parasto metālu un to izstrādājumu (+48 miljoni eiro), kā arī naftas produktu eksportā (+25 miljoni). Ar kāpumu eksporta vērtībā kopumā jūnijā varēja lepoties aptuveni četras piektdaļas no mūsu eksportētajām preču grupām.
Lielākais kritums nepilnu 5 miljonu eiro vērtībā tika reģistrēts gan graudaugu, gan rapša eksportā. Pagaidām eksportā vēl redzam pērnā gada ražas pārpalikumu, bet vasaras beigās un rudenī sāksim tirgot jauno ražu. Diemžēl šī gada vasaras ilgstošais karstums un sausums nelabvēlīgi ietekmējuši lauksaimniecības ražu. Daudzviet labība ir nokaltusi. Šobrīd gandrīz droši var teikt, ka jaunā graudu un rapša raža nebūs ne tik liela un arī ne tik kvalitatīva kā pērn. Ir skaidrs, ka šogad lauksaimniecības produkti nedos papildu stimulu eksportam rudens mēnešos. Iespējams, pat redzēsim, ka šī preču grupa eksporta kāpumu ierobežos. Tomēr viss būs atkarīgs no pārdošanas cenas. Šobrīd pārtikas kviešu cena pasaules biržās ir virs pagājušā gada līmeņa. Ja arī citos reģionos raža būs mazāka, tad mūsu graudu tirgotāji var cerēt, ka cena turpinās kāpt un vismaz daļēji kompensēs ražas kritumu.
Ražošanā eksporta pasūtījumi turas stabili augstā līmenī, radot labvēlīgu augsni arī turpmākam eksporta kāpumam pat tad, ja pieauguma temps nedaudz pierims mazāku lauksaimniecības ražu dēļ.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
