Jūnijs ir papildinājis Latvijas preču eksporta datu rindu ar kārtējo izcilo skaitli, pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju bija 31,7%. Eksporta summa jau kopš marta svārstās ap 1,3 miljardiem eiro mēnesī, bet sezonāli izlīdzinātais rādītājs ir turpinājis pieaugt, jūnijā sasniedzot jaunu rekordu. Šādi mērot, eksports trīs mēnešos audzis par 5,4%, bet attiecībā pret gada sākumu par 12,7%.
Ekonomikas indikatoru līknēs bieži savijas “fundamentālais” tautsaimniecības progress un notikumi, kuri skaitļiem liek izskatīties skaistākiem par dziļo patiesību, vai tieši otrādi. Saistībā ar tikko notikušo olimpiādi lieli dopinga skandāli neizskanēja, toties Latvijas eksporta dati šobrīd satur pamatīgu dopinga devu. Pieaugumu gada griezumā jūnijā vēl ietekmēja pandēmijas pirmā viļņa notikumi, kas tagad redzami ar pretējo +/- zīmi jeb pēdējā laikā bieži piesauktais bāzes efekts. Pērn jūnijā eksports bija atjaunojies līdz apmēram 9/10 no pirmspandēmijas līmeņa. Taču galvenais mākslīgā spožuma veidotājs šobrīd ir cenu kāpums.
Jebkurš cilvēks, kurš pirms gada teiktu, ka koksnes eksports pēc gada būs par 87% lielāks, varbūt tiktu nosūtīts uz ārsta pārbaudi. Koksnes produktu eksports mēneša laikā pārsniedzis 300 miljonus eiro, iepriekš tas nekad nebija lielāks par 250 miljoniem. Šogad ātru slavu ieguvušais ASV tirgus zāģmateriālu “ātro” darījumu indekss ir noplacis līdz augstam pirmspandēmijas līmenim. Taču Latvijas eksporta cenas turas ļoti augstā līmenī, nav gaidāms krass kritums līdz gada beigām, noliktavas ir tukšas. Pār meža nozari līst milzīgs naudas lietus, jācer, ka nauda tiks ieguldīta saprātīgi, citādi pēc tam var būt lielas galvassāpes. Tuvākajā nākotnē tās it kā nedraud. Taču izejvielu tipa produktu tirgos kritieni pēc šādām ballītēm kaut kad notiek, tāpēc jādara viss iespējamais, lai lielāka daļa koksnes eksporta zaudētu “standartveida” raksturu, virzība uz to notiek. Augstas ir arī citu būvniecībā izmantoto produktu cenas. Latvija ir ne tikai kokmateriālu, bet arī liela cementa, reģipša plākšņu, tērauda konstrukciju, ķīmijas un citu celtniecības materiālu eksportētāja. Arī šo nozaru ražošanas un eksporta datos šobrīd ir veiksmes elements. Koksnes eksporta cenas 2. ceturksnī bija par 34,1% augstākas nekā pirms gada, ķīmijas – par 14,1%, metālu – par 8,6%.
Eksporta nozaru izredzes šī gada otrai pusei un nākamajam gadam kopumā ir labas. Taču līdzās reibinošajiem cenu līmeņiem un iespējamai to korekcijai ir arī citi riski eksporta nozarēm gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.
Nozīmīgs nenoteiktības faktors tuvākajā nākotnē ir koronavīrusa delta versija. Nesenā pagātne liecina, ka tas diez vai daudz kaitēs eksporta preču pieprasījumam. Taču tas var būt risks komponentu piegādēm no Āzijas, kur ir lielas grūtības ar epidēmijas kontroli, arī valstīs, kuras līdz šim bija tikušas galā labi, tāpēc traucēta ražošana. Cits tuvākās nākotnes risks – pasaules ekonomikā ir ķēdes posmi, kas acīmredzami vairs netur tiem uzlikto slodzi. Šobrīd lielākais neprāts notiek konteineru pārvadājumos starp kontinentiem, indeksi turpina augt. Ķīnas Eiropas maršrutā augusta sākumā pieaugums pret aprīļa sākuma ļoti augsto līmeni par 76% jeb līdz 13706 dolāriem par 40 pēdu konteineru. Tipisks līmenis līdz pagājušā gada vidum bija ap 1500 dolāru. Virzienā no Ķīnas uz ASV cenas divkāršojušās tikai pēdējo pāris nedēļu laikā.
Tiešā veidā Latvijas eksporta preču transportēšanas iespējas tas skar maz. Mēs eksportējam galvenokārt uz savu reģionu. Preču eksportā Eiropas un bijušās PSRS Āzijas teritoriju daļa jau kopš deviņdesmitajiem gadiem ir bijusi apbrīnojami noturīga, ap 90%, lai arī ekonomikā ir mainījies gandrīz viss. Turklāt pārvadājumu cenas virzienā no Eiropas uz Āziju joprojām ir ļoti saprātīgas. Taču, ja ir traucēta preču piegāde no Āzijas uz pārējo pasauli, kaut kur pasaulē trūkst vērtības ķēdes, tiek traucētas gan piegādes Latvijas uzņēmumiem, gan svarīgu uzņēmumu – mūsu ražotāju partneru darbs.
Runājot par tālāku nākotni, pasaulē izskan arvien vairāk brīdinājumu par limitiem valsts atbalsta politikai. Vācijas centrālās bankas vadītājs brīdina, ka ECB varētu nebūt spējīga glābt vājākās eirozonas valdības no bankrota, ja kāps inflācija. Finanšu tirgi var sagādāt arī citus pasaules ekonomiku destabilizējošus pārsteigumus, kā akciju tirgus šoku.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
