2021. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,85 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 45,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 36,2 %, bet importa vērtība par 53,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Maijā Latvija eksportēja preces 1,25 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,61 miljardu eiro. Salīdzinājumā ar 2020. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,7 % līdz 43,7 %.
Šā gada piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 12,99 miljardus eiro – par 2,09 miljardiem eiro jeb 19,2 % vairāk nekā 2020. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,05 miljardus eiro (pieaugums par 925,9 milj. eiro jeb 18,1 %), bet importa – 6,94 miljardus eiro (pieaugums par 1,17 miljardiem eiro jeb 20,2 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2021. gada maijā salīdzinājumā ar 2020. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 34,7 % lielāka, bet importa – par 46,8 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 3,8 %, bet importa – par 3,3 %.
2021. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams pieaugums visās svarīgākajās preču grupās. Tas skaidrojams ar faktu, ka 2020. gada maijā salīdzinājumā ar 2019. gada maiju Covid-19 izraisītās epidemioloģiskās krīzes ietekmē bija vērojams būtisks preču eksporta (par 15,8 %) un importa (par 28,2 %) kritums.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2021. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada maiju:
- koka un tā izstrādājumu (IX) eksports lielāks par 69,7 milj. eiro jeb 39,7 %;
- parasto metālu un to izstrādājumu (XV) eksports lielāks par 51,5 milj. eiro jeb 63,2 %;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (VI) eksports lielāks par 33,6 milj. eiro jeb 47,3 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu (XVI) eksports lielāks par 32,7 milj. eiro jeb 18,5 %;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (XVII) eksports lielāks par 29 milj. eiro jeb 77,5 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2021. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada maiju:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (XVII) imports lielāks par 149,4 milj. eiro jeb 3,1 reizi;
- minerālproduktu (V) imports lielāks par 71,3 milj. eiro jeb 86,4 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu (XVI) imports lielāks par 66 milj. eiro jeb 27,4 %;
- parasto metālu un to izstrādājumu (XV) imports lielāks par 63,1 milj. eiro jeb 71,8 %;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (VI) imports lielāks par 59,8 milj. eiro jeb 53,8 %.
Maijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,8 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5 %), Vācija (7,4 %) un Zviedrija (6,1 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (15,6 % no importa kopapjoma), Vācija (11,6 %), Polija (9,6 %) un Igaunija (7,9 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Krievijas Federācija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā maijā veidoja 6,2 %, bet importā – 9,6 %.
2021. gada maijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2020. gada maiju kopējā eksporta vērtībā palika nemainīgs (68,5 % no kopējās eksporta vērtības), savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 7,5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,3 procentpunktiem, bet importā palielinājās par 3,9 procentpunktiem.
2021. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 121 partnervalsti, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 46 valstīm.
a kāpumu 2021. gada maijā salīdzinājumā ar 2020. gada maiju visvairāk ietekmēja dzelzs atkritumu un lūžņu; dzelzs vai tērauda lietņu lūžņu pārliešanai eksporta pieaugums par 15,9 milj. eiro. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu un to daļu eksports palielinājās, pieaugot vieglo automobiļu eksportam par 9,7 milj. eiro jeb 75,3 %.
Importa kāpumu preču grupā “gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas” 2021. gada maijā salīdzinājumā ar 2020. gada maiju ietekmēja lidmašīnu iegāde par 80,1 milj. eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles importa pieaugumu visvairāk ietekmēja zāģmateriālu importa pieaugums par 22,6 milj. eiro jeb 2,8 reizes.
