Ārējā tirdzniecība šopavasar jūtas ievērojami labāk nekā pērn, kad pandēmijas bailes un neziņa globālo preču kustību izsita no ierindas. CSP dati rāda, ka Latvijas preču eksports eiro izteiksmē aprīlī palielinājās par 33%, savukārt preču imports bija par 45.7% augstāks nekā gadu iepriekš. Ārējās tirdzniecības pieauguma būtiskāko daļu veido apjomu kāpums, bet aug arī cenas.
Pēdējā gada laikā gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi visā pasaulē dažādu iemeslu dēļ atlika pirkumus un investīcijas. Savukārt šobrīd, kad daudzviet ierobežojumi tiek mīkstināti, sabiedrības steidz atgūt vismaz daļu no iekavētā. Pieprasījums aug straujāk par piedāvājumu, tāpēc arī pieprasījuma atplaukšanu pavada cenu kāpums. Ar katru šī gada mēnesi tās aug arvien augstāk. Ražotāju cenas eksportētajai produkcijai martā auga par 5.5%, bet aprīlī jau par 7.1% gads pret gadu, sasniedzot jaunu līmeņa rekordu. Importa cenas martā pakāpās par 3% un aprīļa dati, visticamāk, rādīs straujāku kāpumu. Šādas tendences turpināsies vēl vismaz vasaras mēnešos. Cenu spiediens norims, kad pieprasījuma bums atslābs un piedāvājums būs uzaudzējis lielākus muskuļus – lielāku ražošanas un transportēšanas jaudu un to noslodžu izskatā.
Latvijas eksportā kāpums pret iepriekšējo gadu aprīlī bija vērojams aptuveni 80% preču grupu, kas ir ļoti labs rādītājs. Kopējo eksporta veikumu jau trešo mēnesi pēc kārtas visbūtiskāk cēla koksnes un tās izstrādājumu eksports (+36%) – galvenokārt garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, skujkoku zāģmateriāli un kokskaidu plātnes. Pandēmijas sekmētā iedzīvotāju vēlme labiekārtot savu mājokli ir bijusi labvēlīga kokapstrādei. Turklāt daļa no pandēmijas pirmā gada uzkrājumiem mūsu reģiona valstīs tiek novirzīti nekustamā īpašuma iegādei. Tam vajadzētu veicināt pieprasījumu pēc Latvijā ražotiem būvmateriāliem, tai skaitā koksnes. Būtisku devumu kopējā eksporta sniegumā nodrošināja arī metāli un to izstrādājumi (+54%), mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas (+23%), kā arī transportlīdzekļu (119%), tai skaitā lietotu automobiļu eksports. Eksportētā koksne ir gandrīz pilnībā Latvijas ražotāju produkcija, savukārt pārējās trīs grupās nozīmīgu lomu spēlē arī re-eksports. Tāpēc nav pārsteigums, ka arī importa pusē tās ieraugām starp galvenajām vilcējām.
Latvijas preču eksports 2020.gadā uzrādīja vienu no labākajiem sniegumiem Eiropas Savienībā, un pandēmijas gadā mūsu eksportētājiem izdevās audzēt savu tirgus daļu. Šī gada pavasarī optimisms ražotājiem visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā, būtiski uzlabojās, atgriežoties iedzīvotāju vēlmei tērēt. Šobrīd, spītējot augošajām cenām un piegāžu kavējumiem, Latvijas eksports ir uzķēris augošā pieprasījuma vilni. Tā ir iespēja iekarot lielāku kumosu no globālās tirdzniecības pīrāga. Tādai mazai valstij kā Latvija, kur iekšējais tirgus sarūk līdz ar iedzīvotāju skaitu, eksports ir ļoti būtisks nākotnes attīstībai. Tiem uzņēmumiem, kas laicīgi domājuši par investīcijām, globālajos tirgos konkurēt būs vieglāk. Pārējiem jārēķinās, ka investēt kļūs dārgāk.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
