2021. gada sākumā Latvija eksportēja preces uz 179 valstīm, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos eksports ir pieaudzis par 14% jeb 590 miljoniem eiro iepretim šādam periodam pērn. Apmēram piektā daļa no visām precēm eksportētas uz valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības un NVS. Tieši uz šo tālāko tirgu paplašināšanu lielā mērā būs vērsta Latvijas dalība Pasaules izstādē EXPO 2020 Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kurā piedalīsies arī Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” biedri, apgūstot jaunus izaugsmes ceļus pēc Covid-19 pandēmijas uzspiestās piebremzēšanas.
Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” mērķis ir panākt tādu ekosistēmu un atbalsta sistēmu, kas Latvijas eksportētājiem ļautu darboties starptautiskajos tirgos ar izaugsmi 30% gadā. Asociācijā uzsver – iespēja pozicionēt sevi pasaulei caur EXPO prizmu ļauj ne tikai iegūt atgriezenisko saiti, meklēt sadarbības partnerus un pircējus, bet arī izcelt Covid-19 laikā tapušos produkcijas jaunumus, apgūstot jaunus tirgus visā pasaulē, piesaistot investīcijas un veicinot Latvijas eksporta izaugsmi.
“LIAA ir ilgi un rūpīgi strādājusi, lai radītu Latvijas paviljonu EXPO, kas nesīs Latvijas vārdu Tuvo Austrumu tirgos un tālāk pasaulē. Tā ir vērtīga iespēja parādīt labāko no Latvijas, mūsu uzņēmumu, produktu un pakalpojumu lielo vērienu un pasaules elpu. Šī iespēja ir jāizmanto un jāveicina investīciju ieplūšana Latvijā un eksportējošo uzņēmumu izaugsme, sevišķi tiem uzņēmumiem, kuriem ir konkrēti mērķi Tuvo Austrumu tirgos,” stāsta Mārtiņš Tiknuss, Latvijas Eksportētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
No Latvijas Eksportētāju asociācijas biedriem EXPO kādā no formātiem piedalīsies pārtikas uzņēmumi “Balticovo”, “Rāmkalni” un “Musli Graci”, neatstarojošā stikla ražotājs “Groglass” un jaunas paaudzes betona ražotājs “Primekss”. Uzņēmēji atzīst – pandēmijas ietekmi izjutuši gana bargi, tāpēc tagad jāmeklē ceļi, kā pēc iespējas ātrāk atkal piedzīvot izaugsmi. Vienlaikus uzņēmumi ir izmantojuši krīzes laiku, lai radītu jaunus produktus, ar kuriem pārsteigt pasauli.
“Pandēmiju izjutām viļņveidīgi – gada pirmajā pusē realizācija neapstājās, jo tika ražoti pirms pandēmijas saņemtie pasūtījumi, taču jūnijs un vēlāk arī novembris bija kritiski mēneši, kad nebija iespējams cehu nodarbināt pilnu laiku un nācās izmantot valsts atbalstu. Lai arī 2020. gadā spējām palielināt apgrozījumu par 50%, salīdzinot ar 2019. gadu, mērķis netika sasniegts. Jaunu produktu virzību tirgū bremzēja pārtikas ķēžu traucētā darbība un lielās loģistikas pakalpojumu cenu izmaiņas, kas atsevišķos periodos pat desmitkāršojās. Tomēr šis laiks iemācīja pārskatīt savas prioritātes un fokusēties uz priekšrocību stiprināšanu, lai spētu atkal ar uzrāvienu doties uz priekšu,” pieredzē dalās “Musli Graci” produktu attīstības vadītāja Anna Marija Zīdere-Laizāne.
AS “Balticovo” visizteiktāk pandēmijas “zobus” izjuta caur klientu darbības ierobežojumiem, kad tika slēgti restorāni, kafejnīcas, ierobežota viesnīcu darbība, prāmju un lidmašīnu aktīvā satiksme. Tas uzņēmumu ietekmējis ar 80% samazinājumu šķidro un vārīto olu produktu segmentā, tomēr šo kritumu kompensējušas olu čaumalas, tāpēc pieprasījums pēc olām veikalos audzis par aptuveni 7–9%. “Pēdējie gadi “Balticovo” vēsturē izceļas ar īpaši aktīvu attīstības fāzi. Arī pandēmijas gads mūs neatturēja turpināt iesākto. Attīstām brīvo vistu novietnes, būvējam jaunu graudu pirmsapstrādes kompleksu Iecavā, esam likuši pamatakmeni mūsu zīmola paplašinājumam “Balticovo Premium”, attīstot olas saturošu produktu grozu. Jaunākais pārsteigums mūsu klientiem ir olu proteīna saldējums, bet klasikas piekritējiem – plombīrs uz olu melanža bāzes,” stāsta Toms Auškāps, AS “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors un valdes loceklis.
Kā liecina Latvijas Eksportētāju asociācijas rīcībā esošie dati, ar AAE reģionu pieredze ir salīdzinoši nedaudziem Latvijas uzņēmumiem, tomēr tiem visiem nācies saskarties ar vieniem un tiem pašiem izaicinājumiem: tirgus ir ļoti laikietilpīgs un prasa daudz līdzekļu – lai produkts nonāktu pārdošanā, nepieciešami vairāki gadi.
“Mēs esam Līča reģionam interesanti, tomēr jāpatur prātā, ka tirgum ir savas nianses un izaicinājumi. Pirmkārt, ieiešana reģionā prasa pacietību – uzticēšanās ārvalstu partneriem veidojas lēni, kā arī konkurence ir ārkārtīgi piesātināta. Otrkārt, reģions atrodas ģeogrāfiski tālu – biznesa kultūra un ieradumi paģēr tikšanās un attiecību veidošanu klātienē – tātad uzņēmumiem ir jārēķinās ar atbilstošiem laika un finanšu resursiem, investējot jaunā tirgū. Un treškārt – arābu kultūra atšķiras no pierastās sarunu vešanas Eiropā un Rietumos, eksportu reģionā praktizējošiem uzņēmumiem ir atmaksājusies interese, investīcija un prakse izprast Līča reģiona valstu specifiku, tolerance ikdienā un pat sarunu stila pielāgošana. Tieši šo iemeslu dēļ dalība Expo ir atbilstoša iespēja Latvijas uzņēmējiem spert soli septiņjūdžu zābakos,” skaidro Inga Ulmane, LIAA pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos.
“Pandēmijas laiks ir būtiski ietekmējis mūsu iespējas apmeklēt izstādes un tādā veidā uzrunāt jaunus klientus. Šobrīd izmantojam iespēju apmeklēt izstādes klātienē, lai dibinātu tiešu kontaktu ar iespējamiem klientiem un dotu iespēju pagaršot mūsu ražoto produkciju. EXPO laikā plānotajās izstādēs pulcēsies ne tikai pūļa masa, bet nozares speciālisti, kuri, gluži tā pat kā mēs, izmantos iespēju tikties klātienē un dibināt tiešus kontaktus. Mūsu vizītkarte ir produkcijas garša, izmantosim to un turpināsim iesākto eksporta attīstības ceļu,” uzsver “Rāmkalni” direktore Sanda Auziņa.
