Latvijas IKP 2021. gada pieauguma prognoze saglabāta nemainīga, un tiek prognozēts, ka IKP šogad palielināsies par 3.3%, bet 2022. gadā – par 6.5%. Savukārt Latvijas inflācijas prognoze tiek palielināta līdz 2.0% 2021.gadā un 2.9% 2022. gadā (marta prognozes – 1.8% inflācija 2021. gadā un 2.2% inflācija 2022. gadā).
Pasaulē un Latvijā, pieaugot vakcinēto cilvēku skaitam un noplokot saslimstībai ar Covid‑19, pakāpeniski tiek mazināti pandēmiju ierobežojošie pasākumi. Tas kopā ar vadošo centrālo banku atbalstošo monetāro politiku un valstu valdību joprojām sniegto atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem nodrošina globālās tautsaimniecības atveseļošanos. Latvijas Banka jau marta prognozēs iekļāva šādu tautsaimniecības atveseļošanās virzību, tādējādi jūnijā izaugsmes prognozes 2021.–2023. gadam netiek mainītas.
Savukārt inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas. Augstāku naftas un pārtikas izejvielu globālo cenu ietekmē Latvijas Banka palielinājusi inflācijas prognozi. Lai gan pamatinflācija turpinās augt, ar globālo izejvielu cenu pieaugumu saistītie faktori stabilizēsies, un inflācija 2023. gadā paredzama 2.0% līmenī (prognoze martā – 1.8%).
Latvijā pandēmijas otrā viļņa laikā valdība turpināja un paplašināja atbalsta sniegšanu, un uzņēmēji un iedzīvotāji pielāgojās darbībai šādos apstākļos. Tāpēc, neraugoties uz gada sākumā spēkā esošajiem ierobežojumiem un zemo mobilitāti, 1. ceturkšņa IKP sarukums bija mazāks nekā pandēmijas pirmā viļņa laikā.
Kopš aprīļa strauji uzlabojies tautsaimniecības dalībnieku noskaņojums un uzņēmēju gaidas par nodarbinātību. Arī mazumtirdzniecība un apstrādes rūpniecība jau uzrāda atzīstamu sniegumu.
Turpmāka ierobežojumu mazināšana atspoguļosies ekonomiskās izaugsmes kāpumā – pakalpojumi būs pieejamāki un tiks tērēti pandēmijas laikā veidotie uzkrājumi. Tas ļauj prognozēt 3.3% IKP pieaugumu jau šogad.
Līdztekus augstam patēriņam turpmākajos gados palielināsies Atveseļošanās un noturības fonda ieguldījumi. Noturīgs pieprasījums pēc Latvijas eksportā nozīmīgajām precēm – elektronikas, koksnes, farmācijas un lauksaimniecības produktiem – ļaus pārsniegt pērnā gada eksporta rekordlīmeni. Vienlaikus riski saistībā ar piegādes ķēžu traucējumiem, spēcīgā koksnes pieprasījuma un augstā būvmateriālu cenu līmeņa ilgtspēju saglabājas.
Pakalpojumu eksportā no tiešiem kontaktiem mazāk atkarīgo nozaru attīstība turpinās, savukārt braucienu un gaisa transporta eksporta daļas atveseļošanai atliek gaidīt būtiskāku pandēmijas situācijas uzlabojumu. Iekšzemes pieprasījumam veicinot importu, tekošā konta saldo pēc nozīmīga pārpalikuma pērn atkal būs tuvu nullei.
Valsts atbalsts ir palīdzējis uzturēt uzņēmumu likviditāti, pasargājis no masveida bankrotu viļņa un bremzējis bezdarba pieaugumu. Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos valsts atbalsta intensitāte mazināsies un aktualizēsies nepieciešamība pēc mērķēta atbalsta dzīvotspējīgiem uzņēmumiem un efektīva maksātnespējas procesa, kas nodrošinātu resursu pārvirzi uz produktīviem uzņēmumiem.
Pandēmijai tikai pamazām atkāpjoties, šogad vēl valdības sniegtais atbalsts tika palielināts, un turpmākajos gados pieaugs sociālie izdevumi, t.sk. ģimenes valsts pabalsta pārmaiņu dēļ. Tādējādi vispārējās valdības budžeta deficīta prognoze 2021. gadam ir palielināta līdz 9.9% no IKP. 2022. un 2023. gadam tā ir attiecīgi 2.1% un 0.8% no IKP. Prognozes pieņēmums ir nemainīga valdības politika, iekļaujot tikai pašreiz pieņemtos valdības lēmumus.
Tā kā arī 2022. gadā Eiropas Savienībā tiek pieļauta krīzes laikā noteiktā fiskālo noteikumu elastība, valsts budžeta deficīta palielināšanās riski saistībā ar jaunām politikas iniciatīvām ir augsti. Vienlaikus svarīgi, lai Latvijai pieejamos finanšu resursus Eiropas atveseļošanas plāna ietvarā investētu tautsaimniecības pamatu stiprināšanai nākotnē.
Darba tirgū straujais algu kāpums un bezdarba sarukums disonēja ar gada sākuma ekonomiskās aktivitātes kritumu, vienlaikus nodarbinātības iespējas neuzlabojās. Taču jau aprīlī bija vērojama uzņēmēju nodarbinātības gaidu uzlabošanās un reģistrēto brīvo darbvietu pieaugums. Tomēr nav paredzams straujš bezdarba sarukums – sākotnēji darbu varētu atsākt dīkstāvē esošie, turklāt gaidāms, ka smagāk cietušo nozaru, kas ir arī darbaspēka ietilpīgākās nozares, atjaunošanās būs pakāpeniska. Latvijas Banka saglabā vērtējumu par bezdarba līmeņa mazināšanos – no 8.3% 2021. gadā līdz 7.0% 2023. gadā.
Straujš darba algu kāpums 1. ceturksnī jau tika paredzēts. To būtiski ietekmēja iepriekš paziņotie lēmumi par minimālās algas, mediķu un pedagogu algu paaugstināšanu. Darbaroku pieejamība un uzņēmumu finanšu situācijas vājināšanās krīzē cietušajās nozarēs varētu bremzēt darba algu paaugstināšanu. Tomēr pavasarī aktualizējās pirms krīzes jau piedzīvotais darbaspēka trūkums, kā arī iezīmējās prasmju nesabalansētība. Tas uzturēs vidējās darba algas pieaugumu 6.9% 2021. gadā un tuvu 5.5% nākamajos gados.
Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2.6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai. Latvijas Banka prognozē, ka 2021. gadā inflācija būs 2.0%. Inflācija turpinās palielināties, un maksimumu (virs 3.5%) sasniegs 2021. un 2022. gada mijā. Tomēr pieaugums netiek uzskatīts par noturīgu. Lai gan pamatinflācijas kāpums saglabāsies, gaidāms, ka piedāvājuma puses faktoru – piegādes ķēžu traucējumu spiediena uz izejvielu cenām un atveseļošanās fāzes krasais naftas cenu pieauguma – ietekme mazināsies, un inflācija stabilizēsies aptuveni 2% līmenī.
