Šā gada februārī Latvijas rūpniecībā turpinājās izaugsme, tomēr pieauguma temps bija vājāks nekā pērnā gada nogalē un šā gada janvārī. Kā liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2021. gada februārī salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada ražošanas apjomi rūpniecībā pieauga par 1,5%, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rūpniecības izlaide palielinājusies par 0,6%. Divos mēnešos kopā rūpniecībā reģistrēts apjomu pieaugums par 2,2%.
Izaugsmi rūpniecībā februārī noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes kāpums (+8,8% gada griezumā), savukārt apstrādes rūpniecības pieaugums par 0,8% nodrošināja divreiz mazāku pozitīvo devumu kopējā nozares izaugsmē. Tikmēr ieguves rūpniecībā februārī tika reģistrēts izlaides kritums par 8%, kas bija pirmais apjomu samazinājums nozarē kopš pērnā gada aprīļa.
Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm izaugsme turpinājās kokrūpniecībā, kur februārī gada griezumā reģistrēts apjomu pieaugums par 4,1%. Arī mašīnbūvi veidojošās apakšnozares uzrādījušas apjomu kāpumu – iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apjomi gada laikā palielinājušies par 7,0%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 6,8%, un elektrisko iekārtu izlaide bijusi par 2,0% augstāka nekā pirms gada. Šīs industrijas uzņēmumus tuvākajā nākotnē ietekmēs virzība uz zaļo ekonomiku, kas var būt arī iespēju laiks jaunu tirgu apgūšanai un produkcijas segmentu aizpildīšanai. Piemēram, strauji palielinoties pieprasījumam pēc elektroauto un to detaļām, ko nosaka nulles emisiju mērķa sasniegšana transporta nozarē, vieglmetāla disku ražotājs SMW, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisītajiem sarežģījumiem, plāno paplašināt ražošanu un turpina ražošanas procesu.
Atsevišķu apstrādes rūpniecības apakšnozaru sniegumu Covid-19 ir ietekmējis pozitīvi, piemēram, ķīmiskā rūpniecība uzrādījusi apjomu pieaugumu kopš 2020. gada aprīļa, savukārt šā gada februārī apakšnozarē reģistrēta izaugsme 8,1% apjomā. Arī farmācijas produktu ražošana, par kuras izlaides pārmaiņām konfidencionalitātes nolūkos CSP nesniedz datus, pēdējā gada laikā visdrīzāk piedzīvojusi izaugsmi, par ko liecina medijos sniegtā informācija par lielāko apakšnozares uzņēmumu finanšu rezultātiem 2020. gadā.
Tajā pašā laikā jau vairākus mēnešus izlaides sarukums ir vērojams gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kur februārī izlaide bijusi par 7,1% zemāka nekā pirms gada. Īpaši strauju kritumu uzrādīja dzērienu ražošana, kur februārī reģistrēts apjomu sarukums par 37,9% augstās pērnā gada februāra bāzes dēļ. Savukārt pārtikas produktu ražošanas apjomi bija par 4,3% mazāki nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī. Tikmēr atsevišķi vadošie pārtikas produktu ražotāji vēsta par plānotajām investīcijām un ražošanas modernizāciju – uzņēmums Fazer Latvija plāno ieguldīt līdzekļus jaunas ražošanas līnijas attīstībā, kas būs apjomīgākā investīcija uzņēmuma ražotnē kopš 2015. gada un uzņēmums Orkla Latvija šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī darba vides un infrastruktūras uzlabošanā.
Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indekss šā gada martā salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi nedaudz uzlabojies, taču ilgāka termiņa griezumā tas saglabājies apmēram pēdējā pusgada vidējā līmenī, joprojām atpaliekot no pirmspandēmijas rādītājiem. Jānorāda, ka martā rūpnieku vērtējums par sagaidāmajām cenām to ražotajai produkcijai nākamajos mēnešos bija augstākajā līmenī kopš 2018. gada pirmās puses. To noteica gaidāmais cenu pieaugums kokrūpniecības un metālapstrādes produkcijai, kas liecina par apgrozījuma pieaugumu un pozitīvām attīstības perspektīvām lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.
Eiropas Savienības (ES) kopējais ekonomiskā sentimenta indekss (ESI) martā bija pēdējo divpadsmit mēnešu augstākajā līmenī, tādējādi atgūstoties no Covid-19 krīzes izraisītā krituma. Tas liecina par ES ekonomikas atveseļošanos un ārējā pieprasījuma noturību, kas ir pozitīvs signāls Latvijas ražotājiem. Tādējādi apstrādes rūpniecības prognozes šim gadam ir pozitīvas, ņemot vērā arī salīdzinoši veiksmīgi aizvadīto pērno gadu, kad pasaules, tajā skaitā ES, ekonomika bija daudz ievainojamāka un attīstība bija ļoti neparedzama.
